ANO Drošības padome ir institūcija, kam ir galvenā atbildība par miera nodrošināšanu pasaulē. Tā kā padomes rezolūcijām ir saistošs spēks, dalībvalstīm tās ir jāpilda. Parasti, ja konfliktu izskata Drošības padomē ( Drošības padomei pakļautās ietādes skat. pielikumā nr.1), iesaistītās puses tiek aicinātās to atrisināt mierīgā ceļā. Ja konflikts jau ir sācies, Drošības padome lemj par miera misiju nosūtīšanu, kā arī par ekonomiskajām sankcijām un embargo, lai atjaunotu mieru.
Lai arī ANO tiek pamatoti kritizēta par nespēju laicīgi novērst konfliktus (un tādēļ arī ir nepieciešamas ANO reformas), tomēr daudzkārt organizācija nesaskaņas ir spējusi apturēt, lai tās nepāraugtu karos. Neilgi pēc dibināšanas, ANO izdevās novērst krīzi Berlīnē (1948–1949); tāpat no kara glāba krīzes novēršana Kubā 1996. gadā un Tuvo Austrumu krīzes atrisināšana 1973. gadā. ANO bija galvenā loma, lai 1964. gadā tiktu izbeigts karš Kongo, 1988. gadā – Irānas un Irākas karš, bet laikposmā no 1994. līdz 1996. gadam – kari Salvadorā, Mozambikā un Gvatemalā.
Kad uz Otrā pasaules kara drupām tika nodibināta ANO, tās galvenais mērķis bija nodrošināt mieru pasaulē. ANO ir spējusi savas pastāvēšanas laikā novērst pasaules mēroga karus, lai arī bruņoti konflikti izceļas ik gadu. Kā liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta dati, 20. gadsimta otrajā pusē, pēc ANO dibināšanas, ir notikuši aptuveni 150 kari.
ANO nav savas armijas vai starptautiska mēroga policijas. Dalībvalstis labprātīgi piedalās miera uzturēšanā un nosūta savus karavīrus ANO spēku rindās. …