2. BILANCE
Viens no grāmatvedības uzdevumiem ir uzskatāmi atspoguļot uzņēmuma finansiālo stāvokli. Šim nolūkam veido finanšu pārskatu, kura sastāvdaļa ir bilance. Pēc bilances var spriest par uzņēmuma līdzekļu apjomu un sastāvu, par to, cik no šiem līdzekļiem pieder pašam uzņēmumam, cik lieli ir uzņēmuma parādi un cik lieli ir citu personu parādi uzņēmumam. Pēc bilances datiem var veikt uzņēmuma finanšu analīzi. Bilance ir cieši saistīta arī ar grāmatvedības principiem, tādēļ vispirms mazliet būtu jāapskata bilances struktūra un tā jāiepazīst.
Grāmatvedības bilance ir divdaļīga tabula, kuras vienā daļā uz noteiktu datumu parādīti uzņēmuma līdzekļi, šo daļu sauc par aktīvu, bet otrajā daļā parādīti līdzekļu avoti un šo daļu sauc par pasīvu. Latvijā bilances shēmu nosaka „Gada pārskata likums” 10.pants un vēsturiski ir izveidojies, ka pēc savas formas bilanci veido kā divpusīgu tabulu, kuras kreisajā pusē uzrāda līdzekļus jeb aktīvu, bet labajā pusē uzrāda līdzekļu avotus jeb pasīvu. Tulkojumā no latīņu valodas vārds activus nozīmē „darbīgs”. Uzņēmuma līdzekļi jeb aktīvi ir darbīgi, jo tie piedalās uzņēmējdarbības procesā. Vārds passivus nozīmē „bezdarbīgs”. Uzņēmuma līdzekļu avoti jeb pasīvi paši nepiedalās uzņēmējdarbības procesā, bet atspoguļo nepieciešamo līdzekļu ieguves finanšu avotus. Piemēram, aizņēmums no bankas ir finanšu avots naudas līdzekļu saņemšanai. [4;23]
Aktīva posteņus sakārto likviditātes secībā. Likviditāte raksturo uzņēmuma spēju apmaksāt savas saistības. Bilances aktīvā posteņus sakārto līdzekļu likviditātes pieaugošā secībā, tas ir, bilances augšpusē norāda posteņus ar zemu likviditāti, bet apakšpusē – tos posteņus, kuros parādīti līdzekļi ar augstu likviditāti. Augstāka likviditāte ir tiem līdzekļiem, ar kuriem visātrāk var nomaksāt uzņēmuma parādus. Nauda ir līdzeklis ar visaugstāko likviditāti, jo tas pats par sevi ir maksāšanas līdzeklis. Savukārt atmaksāt parādus ar ilgtermiņa ieguldījumu palīdzību uzņēmumam ir daudz sarežģītāk, tāpēc tiem ir zemāka likviditāte.
Pasīva posteņus bilancē grupē pēc kapitāla piederības, vispirms norādot pašu kapitālu, tad aizņemto.
Bilanci var uzrakstīt gan vertikālā, gan horizontālā formā. Vertikālā formā vispirms raksta bilances aktīvu, tad pasīvu. Horizontālā formā aktīvus novieto bilances kreisajā pusē, bet pasīvu – labajā pusē. [4;24]
…
