Starptautisko valūtu attiecības un to ietekme uz Latviju

Sekojot starptautiskajām valūtas un finanšu attiecībām Latvijas kontekstā pēdējo divdesmit gadu laikā, var izdalīt divus to attīstības posmus – laiku, kad Latvija atguva neatkarību un laiku, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Starpautiskās valūtas un finanšu attiecības Latvijā aktuālas kļuva pagājušā, 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā atguva neatkarību un sāka veidoties u attīstīties privātais sektors. Iedzīvotājiem radās iespēja dibināt uzņēmumus, paplašinājās ekonomiskie sakari ar ārvalstīm, radās saskarsme ar ārzemju valūtām, jo bija nepieciešams mainīt vienas valsts valūtu uz otru. Starpautiskās valūtas attiecības un tirgus ir svarīgs rādītajs, lai valstī ieplūstu ārvalstu investīcijas, jo ar operācijām attīstītā valūtas tirgū pastāv iespējas minimizēt valūtas risku, kas pastāv pat augsti attīstītās valstīs. Starptautiskās valūtas attiecības ir attiecību kopums, kas saistās ar naudas kā “pasaules naudas” izmantošanu, kas ietver sevī tirdzniecību, kapitāla migrāciju, peļņas pārtapšanu investīcijās, kreditēšanu un subsīdijas, tehnoloģiju apmaiņu tūrismu, naudas pārskaitūjums valsts un privātajā sektorā. Ārzemju investori, ienākot valstīs ar nestabilu ekonomiku, pirmkārt, izskatas iespējas samazināt valūtas risku, kas saistās ar valūtas kursu svārstībām. Ir investori, kas nelabprāt investē līdzekļus valstī ar nestabilu nacionālo valūtu. Pēc manām domām, lai attīstītos tautsaimniecība, nepieciešama valūtas, naudas, kapitāla, vērtspapīru un citu tirgu attīstība, kas vienkopus veido finanšu tirgu. Starptautiskās valūtas un finanšu attiecības pēdējos gados ir aktuālas, attīstitues starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī attīstoties tūrisma industrijai.