Statistika. Grafiskās attēlošanas metodes

Grafiki ir svarīgs datu izteiksmes un analīzes līdzeklis. Grafiskā metode statistikā ir tabulu metodes turpinājums un papildinājums.
Grafiskais attēls statistikā — statistisko datu un to attiecību atspoguļošana ar ģeometriskiem elementiem (līnijām, figūrām) u. c. veida zīmēm. Sociālo un ekonomisko procesu grafiska attēlošana ir svarīga statistikas pētīšanas metode.
Grafiskie attēli:
1)ir uzskatāmi, ļauj viegli uztvert attēlojamo parādību kopumā, saskatīt tās raksturīgās pazīmes;
2)rada iespēju noteikt parādības attīstības tendences;
3)raksturo kopas struktūru;
4)raksturo plāna izpildes pakāpi;
5)rada iespēju novērtēt objektu ģeogrāfisko izvietojumu, atspoguļo parādības ģeogrāfiskās un teritoriālās likumsakarības;
6)palīdz atklāt statistiskās novērošanas materiālos vai aprēķinos pieļautās kļūdas;
7)rada iespēju ietaupīt lasītāju laiku, ja nav nepieciešams sīki iegaumēt atsevišķus statistiskus lielumus, bet jāzina parādības saturs;
8)ir loti demonstratīvi, tie piesaista, ieinteresē skatītāju;
9)ērti lietot statistiskiem aprēķiniem, piemēram, statistisko rindu interpolācijai vai ekstrapolācijai.
Grafiskie attēli nav universāla statistiskās analīzes metode. Tie jāsaista ar statistiskajām tabulām un rindām, šīs metodes cita citu papildina. Grafiskos attēlus lieto, lai attēlotu kopējo situāciju, bet ne detaļas. Tabulas uzrāda precīzus, bet ne pārskatāmus datus. Plašāk grafiku veidošanai lieto šādas programmu paketes: «Harvard graphics», «Statgraf», «Supercalc», bet mums visvienkāršākais variants, izmantojot «Microsoft Excel»…