Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:293923
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.01.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Time period viewed: 20th century (1900 A.D. to 1999 A.D.
2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Statistiskā novērošana    4
2.  Statistiskā grupēšana    7
2.1.  Sadalījuma rindas    9
2.2.  Grupēšanas veidi    11
3.  Absolūtie un relatīvie rādītāji    14
3.1.  Absolūtie lielumi    14
3.2.  Relatīvie lielumi    15
4.  Vidējie lielumi    17
4.1.  Vienkāršais aritmētiskais vidējais    17
4.2.  Svērtais aritmētiskais vidējais    18
4.3.  Aritmētiskais vidējais intervālu sadalījuma rindai    19
4.4.  Moda    20
4.5.  Mediāna    21
5.  Variācijas rādītāji    22
5.1.  Variācijas apjoms jeb amplitūda    22
5.2.  Vidējā lineārā novirze    22
5.3.  Dispersija    23
5.4.  Vidējā kvadrātiskā novirze    23
5.5.  Variācijas koeficients    23
6.  Korelācijas metode un tās lietošana    25
7.  Dinamikas rindas    29
7.1.  Dinamikas rindas analīzes rādītāji    30
7.1.1.  Absolūtais pieaugums    30
7.1.2.  Augšanas temps    31
7.1.3.  Pieauguma temps    32
7.1.4.  Pieauguma 1% absolūtā nozīme    33
7.2.  Dinamikas rindu vidējie lielumi    34
7.2.1.  Dinamikas rindas vidējais līmenis    35
7.2.2.  Vidējais absolūtais pieaugums    35
7.2.3.  Vidējais augšanas temps    36
7.2.4.  Vidējais pieauguma temps    36
7.3.  Dinamikas rindu trenda atklāšanas metodes    37
8.  Indeksu metode    38
9.  Secinājumi    42
10.  Izmantotā literatūra    43
Extract

1.Statistiskā novērošana
Lai iegūtu statistisko informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt, ir jāveic statistiskā pētīšana, ko var iedalīt trīs posmos:
√ novērošana (ziņu, datu vākšana);
√ apkopošana jeb grupēšana;
√ vispārināšanai jeb analīze.
Novērošana ir statistiskas pētīšanas pirmais posms, un tās uzdevums ir iegūt sākotnējo informāciju par pētāmās parādības atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmantot statistiskās pētīšanas nākamajiem diviem posmiem: apkopošanai un gala mērķim - analīzei. Tā kā novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, tad ir jācenšas iegūt maksimāli pilnīgu, sistemātisku, pareizu un lētu sākotnējo informāciju. Ja sākotnējā informācija satur būtiskās kļūdas, tad nav jēgas to tālāk apkopot un analizēt. Tāpat būtiska nozīme ir ziņu iegūšanas izmaksām. Tās var samazināt, pārzinot novērošanas metodiku, līdz ar to izvēloties dotajai situācijai optimālāko risinājumu un līdz ar to samazinot pētījuma izmaksas.
Statistiska novērošana ir sistemātiska un racionāli organizēta, uz statistikas zinātnes un prakses atzinām balstīta sākotnējas informācijas vākšana, ar mērķi to izlietot sabiedrisko parādību un procesu analīzē.
Statistiskajā novērošanā eksistē divas organizatoriskas formas: pārskati un speciāli organizētas statistiskas novērošanas.
Pārskati ir speciālas formas veidlapas, kuras uzņēmumi, organizācijas un iestādes iesniedz LR CSP, Valsts ieņēmumu dienestam u.c. Par pārskatu iesniegšanu ir atbildīgi uzņēmumu vadītāji. Pārskati, pēc to iesniegšanas biežuma, var būt gan ikmēneša, gan ceturkšņa, gan arī gada pārskati. Parasti par pārskatu aizpildīšanu uzņēmumā veic grāmatvedības darbinieki. Šī ir vislētākā datu vākšanas forma, jo ir iespējams aptver visas vienības, tas ir, visus uzņēmumus. Taču ir parādības un procesi, kurus nevar izzināt no pārskatu informācijas un tiem izmanto otro novērošanas formu - speciāli organizētu statistisko novērošanu.
Speciāli organizētas statistiskas novērošanas galvenā iezīme ir tā, ka datu novērošana tiek veikta pēc speciāla bieži vien vienreizēja pasūtījuma. Šādus pasūtījumus izpilda statistikas iestādes vai arī citas organizācijas, piemēram, socioloģisko vai marketinga pētījumu centri. Visas valsts mērogā šādas novērošanas piemērs ir Tautas skaitīšana, kas parasti tiek organizēta katrus desmit gadus. Latvijā pēdējā Tautas skaitīšana bija 2000.g. no 31.marta līdz 29.aprīlim. Tautas skaitīšanas laikā tiek savākta informācija par katru valsts iedzīvotāju pēc vairākām pazīmēm.
Izšķir vairākus novērošanas veidus. Pēc ziņu reģistrācijas regularitātes izšķir nepārtraukto un pārtraukto statistisko novērošanu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register