Sterkuliju dzimta (Sterculiaceae) pieder pie divdīgļlapju klases, Dilēniju apakšklases, Malvu rindas. Tā ir viena no lielākajām Malvu rindas dzimtām. Dzimtā vairāk nekā 60 ģintis ar apmēram 1000 sugām, kas izplatītas abu pusložu tropu joslās, it sevišķi Dienvidamerikā, tikai nedaudzi šīs dzimtas pārstāvji sastopami subtropiskajos un mēreni siltajos apgabalos (Rietumāzija, Himalaji, Ziemeļķīna, Koreja, Japāna, Kalifornija). Sterkuliju dzimta ir ļoti radniecīga liepu dzimtai. Sterkuliju dzimtas augi ir tipiski tropu kokaugi vai krūmi, dažkārt liānveidīgie, retāk puskrūmi un lakstaugi ar veselām, spirāliski sakārtotām, retāk staraini daivainām vai dalītām lapām, parasti ar pielapēm, kas nokrīt pēc lapu uzplaukšanas. Ziedi aktinomorfi, divdzimumu, retāk viendzimuma. Kauslapas 5, retāk 3, pie pamatnes saaugušas. Vainaglapas 5, bieži sīkas, reducētas. Putekšņlapas 2 gredzenos, ārējais parasti sastāv no staminodijiem, bet iekšējais bieži zarojas. Putekšņmaciņi parasti atveras garenām spraugām, retāk virspusējām porām. Ginecejs parasti ar 5 augļlapām, dažkārt 1-4 vai no 10-12 augļlapām, sekundāri sinkarps, retāk gandrīz apokarps. Katrā augļlapā 2 vai vairāk sēklaizmetņu. Irbulis vienkāršs vai lāpstveida, retumis irbuļi brīvi. Sēklotne – augšēja. Augļi dažādu tipu – sausi vai reti sulīgi, veroņi vai neveroņi, visbiežāk pogaļa vai skaldauglis, bieži sadalās atsevišķās daļās, dažkārt gatavie auglīši brīvi. Sēklas ar taisnu vai saliektu iedīgli un bagātīgu endospermu. Apputeksnē kukaiņi – vaboles, bites, lapsenes, taureņi vai mušas, atsevišķos gadījumos putni. Apputeksnētājus pievilina ziedu spilgtais krāsojums un bagātīgais nektārs. Raksturīgā tumši purpura vai brūnā krāsa dažiem pārstāvjiem norāda uz apputeksnēšanu ar mušām. Nereti novērojama arī pašappute. Augļus izplata dažādi aģenti, bieži raksturīga zoohorija.…
