Pelēkais vilks dzīvo tundrā, mežastepē, stepēs un pustuksnešos. Daudzos mūsu zemes centrālajos rajonos vilku praktiski nav. Agrāk vilki bija izplatīti Ziemeļamerikā un visā Eirāzijā, izņemot tās dienvidu un dienvidaustrumu apgabalus. Tagad gandrīz visās Rietumeiropas, Viduseiropas un Skandināvijas valstīs vilks ir iznīcināts. Tas vēl bieži sastopams Krievijas Eiropas daļā. Vilks parādījies jau agrajā pēcledus laikmetā un bijis sastopams visu laiku. Skaita maksimums sasniegts 18.gadsimtā un 19.gadsimta pirmajā pusē.
Latvijā vilks izplatīts visā teritorijā izņemot Rīgas līča austrumu piekrasti. Ekoloģiski plastisks dzīvnieks, kas spēj dzīvot gandrīz visos sauszemes biotipos.
Šobrīd vilku skaits Latvijas mežos ir stipri samazinājies. Pirms 1.pasaules kara to bija tikai apmēram piecdesmit, bet kara laikā šis skaits desmitkārt pieauga. Starplaikā starp abiem pasaules kariem vietējie vilki Latvijā praktiski tika iznīcināti, taču pēc 2.pasaules kara tie atkal savairojās, un 1950. Gadā Latvijā to bija apmēram 1100 vilku.…
