Secinājumi.
Pirms dažiem gadiem mums skolā notika negadījums. Klasesbiedrs man izsita divus priekšējos zobus. Sajūta bija ļoti nepatīkama. Protams, mamma mani uzreiz aizveda pie zobārsta.
Zobārste bija ļoti jauka. Vispirms viņa man paprasīja kā tas notika un pēc tam viņa izsitušo zobu vietā uzlika mākslīgos.
Pēc šī atgadījuma es sāku interesēties par zobārstu darbu, jo tas man ļoti iepatikās. Šis darbs man likās ļoti interesants. Protams, man patīk palīdzēt cilvēkiem, kas ir ļoti nozīmīgi šajā darbā un es uzskatu, ka zobārstu dara ļoti labu darbu, jo viņi palīdz cilvēkiem. Viņi padara zobus skaistākus, veselīgākus un baltākus.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka zobārsta darbs ir nepatīkams un pretīgs. To pat es esmu dzirdējusi no saviem klasesbiedriem, bet man tā neliekas. Kas tad notiks, ja tā sāks domāt visi cilvēki? Kurš tad mums palīdzēs iegūt jauku smaidu no kura nevajadzēs kaunēties?
Mums ir jāpateicas viņiem, ka viņi ir un, ka viņi mums var palīdzēt. Es arī esmu priecīga, ka man tagad ir normāli zobi un es varu neslēpt savu smaidu.
Taču par zobārstu strādāt nav viegli. Vispirms, ir daudz jāmācās gan skolā, gan augstskolā. Zobārstam ir jāapgūst daudz priekšmetu, piemēram, latīņu valoda.
Rakstot šo projektu es uzzināju daudz vairāk par zobārstu darbu, kā kļūt par zobārstu un kur mācīties, par zobu slimībām un daudz ko citu. Tas lika man aizdomāties uz kuriem priekšmetiem man vairāk likt uzsvaru skolā.
Kad es biju mazāka, man nemaz neienāca tāda doma prātā, ka es gribētu kļūt par zobārsti. Bet tagad ir pavisam citādāk.
Es ceru, ka es nākotnē strādāšu par zobārstu un varēšu cilvēkiem palīdzēt atgūt dzīvesprieku un patīkamu smaidu.
…
