Stresa menedžments

Mūsdienās stresu pazīst gandrīz ikviens: sākot ar skolas vecuma bērnu, ierēdni, mājsaimnieci, celtnieku vai pārdevēju, līdz pat visaugstākā līmeņa priekšniekam. Katrs zina, ko nozīmē “stresot”, “būt lielā stresā” vai pavadīt stresa pilnu dienu”. Ko tad īsti nozīmē stress?

Pozitīvs un negatīvs stress
Negatīvu stresu iztēloties nav grūti: ir pirmdiena, rakstāmgalds nokrauts ar papīriem, nemitīgi zvana telefons, kolēģi kaitina, priekšnieks vēlas, lai viss būtu nokārtots jau aizvakar, atkal jau pietrūcis laika papusdienot un nelaimīgas sakritības dēļ gaidāms sievasmātes apciemojums, turklāt tieši tagad, kad mazajiem piemetušās masaliņas!
Tādas dienas mums visiem ir vairāk vai mazāk pazīstamas. Taču, ja šādām stresa fāzēm ļausim pāraugt hroniskā stāvoklī, sekas var būt gan asinsspiediena paaugstināšanās, gan kuņģa čūla vai ļaunākajā gadījumā pat sirds infarkts.
Raugoties no citas puses, zināms spiediens var uzlabot mūsu darbu un paaugstināt radošo aktivitāti. Prāts darbojas ātrāk un tā uztveres spējas ir lielākas. Šāds pozitīvs stress ir nekaitīgs, drīzāk pat nepieciešams.
Zinātnieki izpētījuši, ka tas, cik ātri un cik lielā mērā mēs pakļaujamies vai nepakļaujamies stresam, atkarīgs no katra personiskās nostājas. Cilvēkam, kurš nemitīgi konkurē ar pārējiem un ir ļoti godkārīgs, papildu slodze un spiediens nodara daudz lielāku ļaunumu nekā tādam, kurš spēj norobežoties no pārspīlētiem priekšstatiem.
…