Vārds „stress” (spriedze) ikdienā izraisa negatīvas asociācijas vairākumam cilvēku. Tam ir savs pamats. Latvijas iedzīvotāju jaunāko aptauju rezultāti liecina, ka 46% sieviešu un 45% vīriešu cieš no stresa. Stress nodara arī ekonomiskus zaudējumus: samazinās darba produktivitāte, pieaug darba kavējumi. Teikto var attiecināt arī uz mācībām- samazinās to produktivitāte un apmeklētība.
Stresa teorijas pamatlicējs ir Kanādas ārsts Hanss Seljē (1907-1982).
Mūsdienās sastopamas daudzas stresa definīcijas. Visas tās vieno atziņa, ka stress rodas no neatbilstības starp izvirzītajām prasībām un to realizācijas iespējām.
Stress ir indivīda vispārēja- fizioloģiska, psiholoģiska uzvedības un saskarsmes atbildes reakcija uz jebkura veida pārslodzi.
Amerikas stresa institūts šo atbildes reakciju salīdzina ar lidmašīnu, kas gatavojas pacelties gaisā- visas cilvēku sistēmas; sirds un asinsvadi, plaušas, imūnsistēma, sajūtas, smadzenes u.c. ir pārskaņotas lai pārvarētu draudošās briesmas. Atbildes reakciju nosaka mūsu individuālā uztvere. Sengrieķu filozofs Epiktēts (138-50 p.Kr.) uzskatīja, ka cilvēku uzbudina un satrauc nevis lietas, bet pašu fantāzijas, iztēle un domas par lietām, notikumiem. Katrai privilēģijai ir sava cena. Par domāšanas un iztēles privilēģijām cilvēki „maksā” ar nepatīkamām domām un satraucošām iztēles ainām. Nevis paši notikumi, bet mūsu attieksme pret tiem izraisa stresu. Ja nav iespējams situācijas, notikumus, varbūt var mainīt attieksmi?
Izšķir:
• Distresu vai slikto stresu;
• Eistresu vai labo stresu.
Zināms stresa daudzums cilvēkam ir nepieciešams, jo tas vairo enerģiju, rosina domāšanu, intelektuālās darbības, palīdz mobilizēties un pielāgoties- adaptēties jaunā situācijā, pārvarot noteiktu diskomfortu. No šāda viedokļa raugoties, noteiktā deva satraukuma pirms ieskaites vai eksāmena ir vērtējama pozitīvi.…
