Autors izvēlējies rakstīt zinātnisko darbu par stresu un tā pārvarēšanu, jo uzturoties skolā, jau agrāk novērojis spriedzi un stresainas situācijas gan savā klasē, gan citās. Stress pastāv visiem – gan maziem bērniem, gan pusaudžiem, gan jauniešiem, gan mūsu vecākiem un vecvecākiem. Taču katrai šai vecuma grupai stresa cēloņi ir savādāki. Tāpēc katram ir jāizzina sevi un jāsaprot, kāds stresa līmenis ir vajadzīgs, lai cilvēks justos komfortabli. Tas, kurš nespēj sevi izzināt, cietīs no stresa trūkuma vai būs pilnīgā pārslodzē.
Līdzko cilvēks piedzīvo kādas pārmaiņas ierastajā situācijā, dzīves ritmā, attiecībās, cilvēkam parādās stress. Organisms sāk reaģēt, lai piemērotos. Tā ir iedzimta un neapzināta atbildes reakcija. Stress ir gan prāta, gan ķermeņa resursu mobilizēšana, lai organisms spētu veikt nepieciešamās emocionālās un fizioloģiskās pārmaiņas.
Mēs dzīvojam vidē, kurā nepārtraukti kaut kas notiek un mainās – mēs pārvietojamies, runājam, mūs uzrunā, mūs pārņem daudzveidīgas emocijas, rodas jaunas idejas, un tas viss notiek ļoti īsā laikā. Mums ik brīdi ir jābūt gataviem jaunām situācijām.
Cilvēka dzīvē stress ir ne tikai nepieciešams, tas var arī atstāt labvēlīgu ietekmi, ja vien stresu prot pareizi izmantot. Bez stresa, tāpat kā bez holesterīna, mēs nespējam dzīvot, bet pārlieku augsts stresa līmenis mums nāk par ļaunu. Ja nebūtu stresa, mums, cilvēkiem, trūktu stimula no rītiem celties augšā, darīt visu, kas jādara un ko gribam darīt. Tad nebūtu arī adrenalīna pieplūduma asinīs, nebūtu satraukuma un dzīves alku.
Stress ir pasaulē plaši izplatīts. Par stresu mēs dzirdam runājot jau vairākus gadu desmitus. Stress nav tikai mūsdienu slimība. Cilvēkiem tas bijis pazīstams, kamēr vien viņi apdzīvo Zemi, taču savu nosaukumu ieguvis tikai 20. gadsimtā. Cilvēki gadsimtiem ilgi ir jutuši stresa ietekmi nemaz nezinādami – kāpēc.
Temats autoram ir ļoti aktuāls, jo pārmērīgs stress rada ļoti negatīvu ietekmi uz veselību, kuru nevajadzētu sabojāt jau agrā jaunībā. Kā zināms, negatīvs stress var slikti ietekmēt veselību, var pat radīt depresiju, it sevišķi tad, ja neprot un nemēģina cīnīties pret stresu. Smaga stresa rezultātā, stresa sekas var būt pat letālas. Ar stresu ir jāiemācās cīnīties jau bērnībā. To var panākt ar attiecīgām zināšanām. …
