Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai kā vienam no vismazāk attīstītajiem ES reģioniem ir iespēja izmantot ES sniegto finanšu palīdzību ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un stabilitātei.
Patlaban Latvija saņem finanšu palīdzību ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību, kā arī platības maksājumu un papildus valsts tiešo maksājumu veidā lauksaimniekiem (papildus informācija Zemkopības ministrijas mājas lapā), un vēl ar Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG starpniecību un uz individuālo projektu pieteikumu pamata.
Uz finansējumu no visiem minētajiem finanšu avotiem varēja pretendēt laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam. Šis daudzgadu budžeta plānošanas periods, ko dēvē arī par finanšu perspektīvu un kurš vecajām ES dalībvalstīm ilgst no 2000.–2006.gadam, beidzas 2006.gadā, un gan plānus par ES izdevumiem, gan likumdošanu un citus dokumentus, kas nosaka ES finanšu līdzekļu izmantošanu, vairs nevar piemērot jaunā finansējuma sadalei un apguvei pēc 2006.gada beigām. Finanšu perspektīvas periods parasti ilgst piecus līdz septiņus gadus un patlaban sagatavoti dokumenti nākamajam periodam, kas ilgs no 2007.–2013. gadam.
Arī nākamā perioda laikā Latvija kā viena no vismazāk attīstītajām ES valstīm pretendē gan uz ES struktūrfondu, gan uz Kohēzijas fonda un citiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts aktīvi piedalās sarunās gan par finanšu perspektīvu, gan par likumdošanas dokumentu ietvaru.
Struktūrfondi ir nenovērtējams un unikāls ieguldījums Latvijas attīstībā, taču atklātība un procesa caurspīdīgums ir elementi, bez kuriem šo fondu ieviešana nebūs un nevar būt efektīva.
Šī darba mērķis ir izpētīt, kā Latvijā tiek piešķirti un apgūti ES piešķirtie līdzekļi.
1. Eiropas Savienības Struktūrfondu būtība un mērķi.
Neraugoties uz vidēji visai augsto ekonomiskās attīstības līmenī Eiropas Savienība dalībvalstīs, līdzīgi kā citās pasaules valstīs un kontinentos, arī Eiropas Savienībā daži reģioni ir ekonomiski daudz attīstītāki, kamēr citi reģioni ir ievērojami atpalikuši. Iemesli atsevišķu reģionu ekonomiskai atpalicībai ir ļoti dažādi: ekonomiski neizdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (nomales, valstu un savienības robežu tuvums), neapmierinoša infrastruktūra, kapitāla investīciju trūkums, zemais izglītības līmenis, augstais bezdarba līmenis u.c. Tomēr reģionālās problēmas saistītas ne tikai ar ekonomiski atpalikušajiem reģioniem. Pie problēmreģioniem, kuri saņem Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību, pieskaitāmi arī vairāki salīdzinoši ekonomiski augsti attīstīti reģioni, kuriem nepieciešama rūpniecības un ekonomikas pārstrukturizācija.
Gan valsts un pašvaldībām institūcijām, gan uzņēmējiem un topošajiem uzņēmējiem, lai attīstītu un pilnveidotu savu darbību ir vajadzīgi finansiālie resursi.
Līdz 2004. gada 1. maijam Latvijai kā Eiropas Savienības kanditātvalstij bija pieejams finansējums kā publiskā, tā arī privātā sektora attīstībai, saņemot finansējumu no SAPARD (atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai), ISPA (atbalsts vides un transporta infrastruktūras projektiem) un PHARE (atbalsts publiskā sektora projektiem) pirmsstrukturālajiem fondiem. Pēdējos gados Latvija šo iepriekš minēto programmu ietvaros ik gadus saņēma aptuveni 100 milj. eiro [16,1].…
