Studentu ekoloģiskā ekspedīcija posmā Lubāna - Pļaviņas

Aiviekste iztek no Lubāna. Sākumā tek pa Lubāna līdzenumu ZA virzienā, pēc tam posmā no Piestiņas ietekas līdz regulētajai Pededzes ietekai veido lielu pusloku, pagriežas DR virzienā nu cauri Lubānai, Saikavai un Ļaudonai plūst uz Daugavu. Augštecē līdz Lubānai Aiviekstei ir ļoti mazs kritums, šajā posmā Aiviekstē ieplūst 3 lielākās, ūdeņiem bagātākās pietekas – Iča, Balupe un Pededze. Aiviekste tek pa Austrumlatvijas zemienes Lubāna, Jersikas līdzenumu un Aronas paugurlīdzenumu. Aiviekstes gultnē pamatieži (dolomīti) atsedzas pie Akmeņtača (83. km), Saikavas (49. km), Ļaudonas (31. km), Aiviekstes ciema (15. km); tie vienmēr traucējuši gultnes veidošanos.
Nelielais upes šķērsgriezums un ļoti niecīgais garenslīpums (īpaši augštecē) pavasara palu periodā, kad upju ūdens pieplūde 2 – 4 reizes pārsniedz noteci, rada lielus applūdumus. Līdz Lubāna iedambēšanai (1984. g) Aiviekstes augštecē novēroja hidroloģiski retu parādību – Ičas, Balupes ūdeņi un daļa Pededzes ūdeņu palu kāpjošajā fāzē tecēja nevis pa Aivieksti uz leju, bet atpakaļ uz Lubānu. Kad ezers bija piepildīts, sākās Lubāna klanu aplūšana. Ūdeņiem bagātos pavasaros ezers un applūdušie klani veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 km platumā, tas ir vismaz 6 reizes lielāku platību par Lubānu tā dabiskajos krastos.
Lai palielinātu Aiviekstes caurplūdumu un samazinātu applūšanu, 1926. – 1938. g. upes gultne 78 km garumā no ezera līdz Kūjas ietekai tika regulēta – padziļināta un iztaisnota. Pēc regulēšanas Aiviekstes gultne šajā posmā saīsinājās līdz 72 km. Pēc Lubāna iedambēšanas Aiviekstes iztekā ūdens režīmu regulē ar slūžām.…