Mūsu ikdiena netiek pavadīta tikai stāvus vai guļus, svarīgu lomu ieņem arī sēdus stāvoklis, jo tieši pareiza sēdus poza ir priekšnoteikums balsta un kustību aparāta slimību novēršanai. Pareiza sēdus poza ir ērta poza, kurā locītavas atrodas dabiskā stāvoklī, t.i., neitrāls ķermeņa stāvoklis.
Sēdus poza
Pareiza sēdus poza
Ja strādājot ķermenis atrodas neitrālā stāvoklī, samazinās stress un muskuļu, cīpslu un skeleta sistēmas sasprindzinājums [3].
Sēdēšanai jāizmanto visa krēsla sēdvirsma, lai mugura būtu atbalstīta pret atzveltni visā tās garumā, tādējādi saglabājot visus mugurkaula fizioloģiskos izliekumus. Kājas stabili novietotas ar pēdām uz grīdas, nevis tālu izstieptas zem galda, aizkabinātas aiz krēsla kājām vai sakrustotas zem sēdekļa. Ceļu locītavas un pēdas atrodas 90 grādu leņķī. Elkoņi atbalstīti uz krēslu roku balstiem. Sēžot uz krēsla, krēsla mala nedrīkst sniegties līdz pašai paceles bedre, lai netiktu nospiesti asinsvadi. Strādājot pie galda, jāsēž tam pēc iespējas tuvu, lai saglabātu pareizu sēdēšanas pozu [2]. Ja ikdienā nestrādā ar datoru, rakstāmgalda darba virsmas augstumam jābūt tādam, lai, noliekot rokas uz galda, elkoņa locītavas veidotu 90 grādu leņķi [3].
Ilgstoši sēžot – vēlams mainīt ķermeņa stāvokli ik pēc 15 minūtēm. Pilnīgi pietiek nedaudz izmainīt muguras un kāju stāvokli [9].
Nepareiza sēdus poza
Galva un kakls ilgstoši noliekti uz leju. Krēslam nav roku balstu, tādēļ elkoņi nav atbalstīti un pieaug sasprindzinājums ķermeņa plecu daļā. Mugura nav atbalstīta pret krēsla atzveltni, kā rezultāta tā ir «sašļukusi» uz priekšu. Sēšana tikai uz vienas sēdekļa puses. Nedrīkst sēdēt arī pārāk tālu no galda malas [2].
Bojājumi skar ķermeņa daļas, tādas kā muskuļi, locītavas, cīpslas, saites un nervus vai asinsrites sistēmu. Neērtas pozas ir pozas, kurās ķermeņa daļas neatrodas dabiskā stāvoklī. Jo tālāk locītava ir no sava dabiskā stāvokļa, jo lielāka muskuļu piepūle ir vajadzīga, lai panāktu līdzīgu spēku, un iestājas muskuļu nogurums. Turklāt, ja ķermeņa daļas neatrodas neitrālā stāvoklī, tad cīpslu, saišu un nervu sasprindzinājums var palielināties. Tas pastiprina traumatisma draudus un, ja vien iespējams, tie jānovērš.…
