Metālus ar ļoti zemu kušanas punktu vajadzētu pievienot iepriekšēja sakausējuma formā, lai novērstu to oksidēšanos un iztvaikošanu. Piemēram, cinku pievieno sakausējumam misiņa
formā. Ja cinku vienkārši iekaisītu jau izkusušajā peļķē, nekontrolēta porcija izdegtu kā tvaiki, kas iznīcina mērījuma precizitāti un ir arī veselības apdraudējums.
Ja kāda iemesla dēļ tas nav iespējams, un ir nepieciešams pievienot tīru cinku,
sāciet vispirms sakausējot dārgmetālus kopā atvērtā šķīvja tīģelī, lietojot boraku kā kusni, kā parasti. Kad metāli kļuvuši šķidri un pilnīgi sajaukušies, noņemiet degli un ļaujiet kunkulim atdzist līdz tas mazliet sacietē. Mazliet paceliet kunkuli un zem tā pastumiet cinku; pārpalikušais karstums, iespējams, būs pietiekams, lai izkausētu cinku, kurš nekavējoties tiks ievilkts sakausējumā. Tad visu kunkuli var pārkausēt, lai tas homogenizētos.
10. Liešana
Pirmais solis, protams, ir uzkarsēt lejamo metālu līdz tas ir pilnībā izkusis. To bieži
var noteikt vizuāli, bet labs ieradums ir apliecināt kausējumu, maisot masu ar kvarca stieni.
Ja nākas sadurties ar puscietiem materiāla gabaliem, turpiniet karsēšanu un pārbaudiet
atkal. Kad metāls ir sasniedzis pareizo temperatūru, kušņa apvalks tiek novilkts malā ar stieni, un metāls tiek ieliets formā, plūsma ir pastāvīga un tieva. Liešanas plūsmas garumam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam, lai metāls bez vajadzības neatdzistu savā ceļā uz formu un lai metāls no gaisa absorbētu pēc iespējas mazāk atmosfēras gāzes.
…
