Vispirms, noskaidrosim, kas īsti surogasija tāda ir, un vai pasaulē tā ir atļauta, kā arī, vai Latvijā surogasija ir atļauta.
Pastāv divi dažādi surogasijas veidi : tradicionālā jeb daļējā surogasija un pilnīga surogasija jeb gestācija. Surogasija ir vienošanās starp domātajiem vecākiem un surogātmāti par to, ka mākslīgās apaugļošanas ceļā surogātmātei iestāsies grūtniecība un pēc dzemdībām bērns tiks atdots domātajiem vecākiem adopcijai.
Var būt tradicionālā jeb daļējā surogasija, kad izmanto surogātmātes olšūnu un domātā tēva spermatozoīdu. Šajā gadījumā surogātmāte ir arī bioloģiskā māte.
Ir arī pilnīgā surogasija jeb gestācija. Šajā gadījumā tiek izmantotas abu domāto vecāku dzimumšūnas, bet surogātmātei ar bērnu nav ģenētiskas radniecības, viņa bērnu tikai iznēsā un dzemdē.
Surogasija ir atļauta tikai dažās pasaules valstīs : Lielbritānijā, Kanādā, ASV, Grieķijā, Krievijā, Austrālijā, Izraēlā, Korejā, Brazīlijā un Argentīnā. Tā ir aizliegta Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Čehijā, Ungārijā, Luksemburgā, Portugālē un Slovēnijā. Latvijā pagaidām šī joma normatīvajos aktos netiek reglamentēta. Līdzīgi tas ir arī daudzviet citur pasaulē. Pēdējos gados vairākkārt mēģināts Eiropas Padomē atzīt un visās dalībvalstīs vienoti legalizēt surogātmāšu pakalpojumus, bet visas reizes neveiksmīgi. Sagatavotais dokuments tā arī nav ticis līdz Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejai. 1…
