Lai taptu valsts, ir nepieciešama tiesiski organizēta tauta, un tiesības te ir esenciāls elements, jo tās, izveidojot valsts varu, nodrošina pūļa tapšanu tautā un tautas organizēšanos valstī. Atzīstot visas kritiskās atziņas, kas izteiktas par tiesību suverenitāti, jāizvirza doma, ka tiesības tomēr ir visa Alfa un Omega. Tās varbūt nav augstākas par tautu, jo tauta var atteikties no tiesībām un atgriezties dabiskajā stāvoklī, un tās ir tautas tiesības. Tiesības nav suverēnas, bet gan nodrošina tautas, valsts esamību un suverenitāti. Tāpēc var piekrist franču tiesību teorētiķa M. Oriū rakstītajam, ka pastāv tiesiskas valsts suverenitāte, kas ir reāla, jo “politiskai varai brīvprātīgi jāpakļaujas pozitīvajām tiesībām un tikpat brīvprātīgi jāpilda savi pienākumi pozitīvo tiesību radīšanā, lai saistītu ar tām savu darbību”.
Tādējādi varam atrast pareizo atslēgu tiesību suverenitātes izpratnei. Tauta ir ierobežota tiesībās, jo tās ir pašas tautas pastāvēšanas stūrakmens. Valsts vara ir pakārtota tiesībām, jo tiesības netieši sankcionē tauta. Valsts vara izdod priekšrakstus, pamatojoties uz konstitūciju, bet varai ir jāievēro, lai šādi priekšraksti būtu atbilstoši konstitūcijai un ne¬runātu pretim tautas interesēm. Tiesiskas valsts suverenitāte vienlaikus sevī apvieno valsts varas augstākesamību un tiesību virsvadību. Tiesību virsvadības nodrošināšana ir divi savstarpēji saistīti procesi ceļā uz tiesiska valstiskuma nostiprināšanu.
Nobeigums
Apkopojot un vispārinot iegūto informāciju, varu izsecināt, ka suverenitātes jēdziens paradījas jau Senajā Romā un Grieķijā un ar laiku tās nozīme tika papildināta un izmainīta. Suverenitātei kā tādai parādijās vairāki veidi(tautas suverenitāte, valsts suverenitāte, nacionālā suverenitāte, tiesību suverenitāte), kuri padara to vēl pilnīgaku. To nosaka mūsdienās stipri augoša starptautiskā integrācija. Šī procesa ietvaros suverenitātes jēdziens ir piedzīvojis būtisku transformāciju.
Svarīgi, lai cilvēki izprastu suverenitātes jēdziena nozīmi, lai šī vārda nesaprašana nenovēstu pie cilvēku nesaskaņām savā starpā un pie dažādiem pārprātumiem. Nedrīkst jaukt valsts suverenitāti ar tautas suverenitāt, vai nacionālo suverenitāti. Tieši to es meģināju atklāt referāta ietvaros – katrā šī jēdziena jēgu.
Vēl gribētos uzsvērt, ka jebkurai valstij tās suverenitāte ir ļoti svarīga, jo suverenitāte ir tā, kas parāda valsts politisko veidolu, piem., valsts eksistēšanas pamatprincipus. Attiecīgi mūsu valsts, tad iedzīvotājiem, lai saprastu tuvāk suverenitātes jēdzienu, būtiski ir orientēties Satversmē.
…
