NOBEIGUMS
Kaut gan Pirmais pasaules karš oficiāli beidzās 11. novembrī 1918. gadā , kara darbība Latvijas teritorijā turpinājās vēl pēc tam. Tādēļ, ka 1918. gadā divu lielvaru novājināšanās rezultātā bija sākušies procesi, kas vēlāk noveda pie Latvijas Republikas dibināšanas. Piemēram ,tika dibinātas partijas, kas jau nepakļāvās nevienai no varā. Kā arī, viens no aktuālākajiem neatkarīgās Latvijas valsts veidošanās jautājumiem 20. gados bija Latgales jautājums. Tā būtība bija – respektējot Latgales vēsturiski izveidojušos savdabību, likvidēt šī reģiona sociāli ekonomisko un kultūras atpalicību, integrējot to Latvijā. Ar šo jautājumu sāka domāt tie, kas vadīja valsts dibināšanas procesu. Kaut arī pirmās neatkarīgās Latvijas sākotni pavadīja sociālistiski eksperimenti jau 1917. gadā, tie bija īslaicīgi un neatstāja fundementālu ietekmi uz Latvijas valsts veidošanās pirmo desmitgadi. Jo izmantojot novājinātās varas, pirmās dibinātās partijas bija sociālistiskas. Kā arī Latgales jautājums bija svarīgs, jo Latgale atradās Vitebskas guberņas sastāvā, un tās pārvalde un normatīvie akti atšķīrās no pārējās Latvijas teritorijas.
Kā arī, esošā situācija tiesību jomā nodrošināja to, ka iedzīvotāji nebija spējīgi iedziļināties lielākajā daļā izmaiņu un vadījās pēc iepriekš no teiktās kārtības.
Sākoties karam, Latvijas teritorija nebija tajā tieši iesaistīta, taču mobilizācijas rezultātā, kā arī tādēļ, ka Krievijas impērija iesaistījās karā, arī šeit varēja izjust kara vēsmas. Tomēr ilgi nebija jāgaida līdz aktīvā kara darbība sasniedza Latvijas teritoriju.
Līdz ar Vācijas karaspēka ienākšanu Latvijas teritorijā, šeit nostiprinājās frontes līnija, kas savu vietu nemainīja gandrīz divus gadus. Līdz ar to, Latvijas teritorija tika sadalīta uz pusēm, jo mūsdienu Kurzemes un Zemgales teritorijas nonāca vācu pārvaldē, bet mūsdienu Vidzeme un Latgale palika Krievijas impērijas sastāvā.
…
