Nobeigums
1. ‘’Svešai mantai’’ no krimināltiesību viedokļa, ir raksturīgas trīs pazīmes, kā obligāta noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret īpašumu, priekšmetam: 1) manta ir ķermeniska, tai ir ķermeniskas lietas pazīmes, jo tās radīšanā ir ieguldīts cilvēka darbs, un tai ir materiāla vai garīga vērtība; 2) uz mantu likumā noteiktā kārtībā konkrētam subjektam pastāv īpašuma tiesības, kas dod šai personai pilnas tiesības šo mantu lietot, valdīt un rīkoties ar to; 3) ar mantas izņemšanu tiek nodarīts mantisks zaudējums, kas samazina cietušā mantas sastāvu.
2. Ar terminu ‘’manta’’ krimināltiesībās būtu saprotama arī bezķermeniska manta, bet tikai tiktāl, ciktāl to neaptver termini ‘’mantiska rakstura darbības’’ un ‘’tiesības uz mantu’’.
Nolaupīšanas priekšmets ir vainīgajam nepiederoša materiālās pasaules lieta, kurai ir ekonomiska vērtība, saistībā, ar kuru pastāv ar noziedzīgu nodarījumu apdraudētas īpašuma intereses.
3. Valdījuma aizsardzības pamats nav nekas cits, kā patvaļības aizliegums (valdījuma aizsardzības mērķis ir sabiedriskā miera nodrošināšana). Tā kā patvaļību pret lietas turētāju var izlietot tāpat kā pret lietas valdītāju, un tā kā šāda patvaļība ir vienlīdz kaitīga viņiem abiem, viņi abi ir arī vienlīdzīgi jāaizsargā.
4. Civiltiesībās galvenais akcents attiecībā uz mantas valdījumu ir vērsts uz jebkāda valdījuma aizsardzību, šajā sakarā ceļot prasību par atņemta valdījuma atjaunošanu, prioritāri aizsargājot tiesisku valdītāju, kas parasti ir arī īpašnieks. Savukārt krimināltiesībās galvenais ir sodīt mantas prettiesisko ieguvēju, kas mantu ieguvis savā valdījumā, lai ar to rīkotos pēc saviem ieskatiem.
…