Mazu bērnu tieksme likt sev mutē dažādus objektus ir labi zināma īpatnība. Daudzi svešķermeņi tiek spontāni izklepoti vai atvemti pateicoties aizsargrefleksiem, vai netraucēti tiek norīti. Neskatoties uz to daudzi svešķermeņi tomēr iestrēgst barības vadā, un daļa tiek aspirēta (Sulman C. G. 2008.g.). Tam ir vairāki izskaidrojumi: bērni pēta apkārtējo pasauli izmantojot orālās maņas, maziem bērniem trūkst piesardzības attiecībā uz rīšanu, viņiem trūkst molāro zobu lai labi sakošļātu barību, un, bērni bieži spēlējas ēšanas laikā (Cotton R. T. 2006.g.).
Svešķermeņu aspirācija bērniem, it īpaši līdz 3 gadu vecumam, ir par iemeslu akūtam, kritiskam veselības stāvoklim. Šīs situācijas sastāda ievērojamu daļu no bērnu nāves nelaimes gadījumu dēļ. Piemēram, ASV ik gadu no svešķermeņu aspirācijas mirst apmērm 600 bērnu līdz 15 gadu vecumam (Menéndez AA. 1991.g.).
Tēmas aktualitāte ir augsta, jo Latvijā ārējie cēloņi (noslīkstot, nosmokot, aizrijoties, ugunsgrēkos un transporta negadījumos) ir galvenie mirstības cēloņi bērniem līdz 4 gadu vecumam, kā arī skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Pēdējos gados bērnu (0 – 4 gadu vecumā) mirstība ārējo cēloņu dēļ ir samazinājusies (kopš 2001. gada par 57%).
Tomēr Latvijā tā ir 3 reizes augstāka nekā ES (2006 gads). Skolas vecuma bērnu un pusaudžu mirstība ārējo cēloņu dēļ ir 2 reizes augstāka kā vidēji ES (VSMTVA dati).
Darba hipotēze:
1.Visbiežāk svešķermeņu aspirāciju sastop bērniem līdz 3 gadu vecumam un zēniem.
2.Biežāk tiek aspirēti organiska rakstura svešķermeņi.
3.Svešķermeņa aspirācijas klīniskās izpausmes BKUS ārstētajiem bērniem neatšķiras no citos pētījumos aprakstītajām.
4.Aspirētā svešķermeņa veids ir atkarīgs no bērna vecuma.
Darba mērķis – apkopot un analizēt Bērnu klīniskajā universitātē stacionēto bērnu ar svešķermeņu aspirāciju pieejamos datus, kā arī noskaidrot vai pastāv sakarība starp bērna vecumu un aspirētā svešķermeņa veidu.…
