Svētā Romas impērija bija ļoti liela un varena valsts, tai bija liela ietekme uz citām valstīm, kas tai bija apkārt. Laikā, kad Svētā Romas impērija pastāvēja, tad tā bija lielākā valsts visā Eiropā. Vai tas tiešām tā bija, to mēģināsim apskātīt tālāk, bet viens ir tagad skaidrs tā bija ļoti varena valsts.
Sāksim ar to kā tad šī lielvalsts izveidojās, kāpēc tā izveidojās un kas to izveidoja. Viss sākās ļoti sen atpakaļ, kad vēl pastāvēja Franku valsts. Pēc Kārļa Lielā nāves Franku valstij sākās norieta laiks, tā zaudēja savu varenību, un sāka sadalīties. Kārlim Lielajam bija trīs dēli: Kārlis, Pipins un Ludvigs, vienam no viņiem vajadzēja kļūt par jauno Franku valsts valdnieku. Tā kā vēlāk pirmie divi priekšlaicīgi nomira, tad par vienīgo troņmantnieku kļuva Ludvigs. 813. gadā tēvam vēl dzīvam esot, Ludvigs Āhenē tika kronēts par ķeizaru. Pārvaldīt Kārļa Lielā mantojumu nebija viegli, jo Karolingu impērija bija ļoti neviendabīga. Franki ar spēka palīdzību bija apvienojuši dažādās valodās runājošas tautas ar atšķirīgām tradīcijām. Sakari starp dažādiem impērijas rajoniem bija ļoti vāji, valsts vienotība pastāvēja, pateicoties galvenokārt milzīgajai Kārļa Lielā autoritātei. Jaunais ķeizars Ludvigs Dievbijīgais (813 – 840) par pamatu valsts saliedēšanai pirmām kārtām uzskatīja kristīgo ticību, tādēļ viņš centās izveidot labas attiecības ar baznīcu. Ludvigs Dievbijīgais uzsāka baznīcas reformu, kas vienlaikus bija iecerēta kā impērija pārvaldes reforma. Tās mērķis bija novērst atšķirības, kas valdīja Franku impērijas tautu likumos un, balstoties uz baznīcas struktūrām, izveidot “ Dieva valstību zemes virsū” ar ķeizaru priekšgalā.
…
