Mežs ir ģeogrāfiskās ainavas elements. Tas sastāv no koku, krūmu, zemsedzes augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopuma, kas savā starpā ir saistīti, ietekmē cits citu un apkārtējo vidi. Meža izplatību raksturo mežainums, kas ir meža platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības. Mežs veic svarīgākas funkcijas: klimata regulēšanu, vides, augsnes un vides aizsardzību, sanitāro un veselības nostiprināšanu, kalpo par avotu atmosfēras nemitīgai papildināšanai ar skābekli, filtrē ražošanas atlikumus un attīra gaisu, ir dzīvnieku apdzīvojamā vide, kā arī veic aizsarg funkciju pret krastu eroziju. Latvijas Republikas klimatiskie apstākļi – bagātīgie nokrišņi, lielais gaisa relatīvais mitrums, samērā garais veģetācijas periods- ir izdevīgi mežu audzēšanai.
Meža attīstībai kaitē tādas parādības kā skābais lietus – lietus līdz ar sevi nes lielu sēra daudzumu, ķīmiskās rūpniecības blakusproduktu izmešana mežos, mežu ugunsgrēki Latvijā ir izplatīti vasaras vidū, un to ir grūti apslāpēt kūdrainās augsnes dēļ, kas turpina gruzdēt ilgi pēc atklātas liesmas pazušanas. Mežam var kaitēt arī pārlieku liels sāļu daudzums, ko pierāda gadījums olainē, kad mežā izplūda ūdens no 600m dziļuma, kurā sāls sastāvs bija tik liels, ka lika aiziet bojā mežam lielos apjomos. Meža nepareiza apsaimniekošana samazina tā kopējo vērtību, jo koki nepareizos apstākļos auguši koki nav izmantojami kā augstvērtīga koksne. Arī koku blīvums mežā ir svarīgs rādītājs, lai kokus nenogāztu spēcīgas vēja brāzmas vai netiktu nesaimnieciski izmantota zeme.
[1] Pēc Latvijas kokrūpniecības federācijas aplēsēm: Ikgadējais ciršanas apjoms Latvijas mežos ~12 milj. m³. Ikgadējais ciršanas apjoms (uz vienu iedzīvotāju) 5,3 m³.Ikgadējais koksnes patēriņš uz vienu iedzīvotāju 0,9 m³. Prognozētais ikgadējais koksnes patēriņš uz vienu iedzīvotāju 1,5 m³. Latvijas kokrūpniecība ieņem svarīgu un stabilu vietu valsts ekonomikā, otra lielākā pārstrādes rūpniecība, kopējais apgrozījums 1 129 000 000 Ls.…
