Tautsaimnieka Kārļa Baloža ekonomiskie uzskati

Kārlis Balodis (1864.20.06. Bilstiņos – 1931.13.01. Rīgā) jau divu gadu vecumā viņš zaudēja tēvu, tāpēc pamatizglītība jāiegūst pašmācību ceļā. Ģimnāzijas gala eksāmenus nākamais zinātnieks nokārto kā eksterns 1883.gadā Jelgavā. Pēc māte vēlēšanās un brāļa materiālu atbalstu no1884. līdz 1887.gadam studē teoloģiju Tērbatas universitātē. Tomēr ne teoloģija, ne ģeogrāfija paliekoši nepiesaista zinātnieku.
1895. gadā viņš vēlreiz dodas uz Vāciju ,šoreiz gan uz Minheni, lai studētu tautsaimniecību un statistiku. 1905.gadā strādāja par profesoru Berlīnes universitātē. Pirmā pasaules kara laikā K. Balodis daudz strādāja Vācijas valdības uzdevumā īpaši pārtikas un izejvielu apgādē kara laikā. Viņš bija pirmais, kurš ierosināja un daļēji arī izstrādāja pārtikas kartīšu sistēmu. Šo sistēmu daudzas valstis izmantoja gan pirmā pasaules kara laikā, bet arī otrā pasaules kara laikā un pēckara gados. 1919. gadā viņš atgriezās Latvijā un strādāja par profesoru LU, kur lasīja buržuāziskās politekonomiskas, konkrētās ekonomikas un ekonomiskās ģeogrāfijas kursus. Ekonomikā visvairāk nodarbojās ar statistiku, izmantojot to galvenokārt ražošanas spēku attīstības un demogrāfisko procesu norises analīzei. Savu pasaules mēroga ievērojamāko darbu viņš publicējis 1898.gadā Vācijā ar pseidonīmu „Atlanticus”. Tā ir grāmata „Nākotnes valsts”. Krievu valodā šo grāmatu izdod Sanktpēterburgā 1906.gadā, bet latviešu valodā no tās tiek publicēti tikai daži fragmenti periodikā…