Secinājumi
● Pirmie teātri radušies Senajā Grieķijā, ap 5.gs. p.m.ē. Sākotnēji tie tika paredzēti kora deju uzvedumiem.
● Romiešu teātris attīstīja grieķu teātra būves principus, attīstot savas īpatnības, kas atšķīra to no grieķu parauga. Skatītāju vietas aizņēma tikai apļa vienu pusi. Orhestra ieguva pusapļa formu.
● Pompeja teātris - grandiozākais romiešu teātris - diametrs 158m.
● Marcella teātris - otrais pēc lieluma - diametrs 130m.
● Oražas teātris - spilgts tipiska Romas teātra piemērs - diametrs 103m.
● Galvenās Romas teātru zonas - scaenae, kancele, proscenium, kavea, pulpitum, vemitorijs,orhestris u.c.
● Antīkajā periodā uzceltais, kristietības periodā vairs nebija vajadzīgs, tādēļ Senās Romas laikā uzceltās būves kļuva par celtniecības materiālu bāzi. No Kolizeja un Marcella teātra tika uzcelti to apkārējie rajoni.
● Kaut gan romiešu teātris veidojās, pamatojoties uz grieķu teātra tradīcijām, laika gaitā tas tika pārveidots, pārdomāts un kļuva par pilnīgi neatkarīgu un pašvērtīgu tipu.
● Principiālas atšķirības starp divu atsevišķu civilizāciju teātra tipiem - romiešu arhitekti, planējot jauno teātri, dalīja apli izmantojot regulārus trijstūrus, kamēr grieķi izmantoja šīm nolūkam kvadrātus.
● Grieķijā aktieris bija cienīts un sabiedrībā noērtēts cilvēks, taču Romas teātros nereti spēlēja vergi.
● Lai pasargātu skatītājus no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, kā arī vēl vairāk to noēnotu, teātronu pārsedza ar velāriju- uz virvēm piekārto spilgto tentu.
● Skatītāju sēdvietas tika veidotas pakāpjveidīgi, izcērtot no akmens materiāliem.
● Fasādes rotāja orderu arkādes ar noteikto orderu sistēmu: pirmais stāvs- doriskais orderis, otrais - joniskais, trešais- korintiskais.…
