Tējas sēnes (Medusomyces gisevi Lindau) dzimtene ir Ceilona, no turienes šis organisms izplatījies Indijā, pēc tam Ķīnā, Mandžūrijā un Austrumsibīrijā. Tējas sēnei ir vairāki nosaukumi: Mandžūrijas sēne, Japānas sūklis, tējas kvass u.c.
Tējas sēne atgādina kārtainu plēksni vai pankūku, kas izaug tik liela, cik ļauj burkas diametrs. Tās virspuse ir gluda, apakšpusē staipās tādi kā pavedieni. Tējas sēne ir simbiotisks organisms, ko veido dažādas rauga sēnes un etiķskābes baktērijas. Rauga sēnes nodrošina rūgšanas procesus, bet baktērijas fermentē šķīdumu, kurā tējas sēne dzīvo, un tas iegūst ārstnieciskas īpašības. Tējas sēnes dzēriens satur dažādas skābes un citas vielas: citronskābi, skābeņskābi, spirtu, kofeīnu, vitamīnus, askorbīnskābi, glikonskābi, miecvielas, fermentus, lipīdus, cukurus un pigmentus. Tējas sēnes šķidrums lieliski remdē slāpes. Tas uzlabo ēstgribu, labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānus, darbojas kā dabīgs biostimulators un attīra organismu. Tējas sēnes uzlējuma izmantošana dziedniecībā tiek ierindota pie netradicionālās medicīnas, jo oficiāli veiktu medicīnisku pētījumu un publikāciju ir maz.…