SECINĀJUMI
Kursa darba mērķis bija noskaidrot pēc iegūtām teorētiskajām zināšanām pareizi veidot televīzijas sižetu. Savā teorētiskajā kursa darba daļā, mēs noskaidrojām kas ir televīzija un intervija. Kādus jautājuma tipus var izmantot intervējot cilvēku. Iedziļinājāmies un noskaidrojām kas ir intervija priekš televīzijai un iemācījāmies taisīt televīzijas sižetu pēc piedāvātās teorijas un noteikumiem.
Rakstot kursa darbu esam noskaidrojušās, ka intervijas veidošana, nemaz nav tik vienkāršs uzdevums. Tāpēc, ka žurnālistam sākotnēji ļoti rūpīgi jāsagatavojas tai. Kad intervija ir dabūta, visus datus jāapkopē, izmest visu lieko un atstāt aktuālu, interesantu un vajadzīgu. Mums šķiet, tas ir vissarežģītākais uzdevums, jo darīt kļūdas šajā brīdi nedrīkst.
Filmējot interviju, žurnālists var satapties ne tikai ar savām kļūdām, bet arī ar tehnikas problēmām, kas var notikt visnozīmīgākajā intervēšanas brīdī. Vēl viens āķis, kas sagaida žurnālistu ir pats intervējamais, kurš var būt atkarīgs no visdažādākiem faktoriem – slikts garastāvoklis, neatbilstošs ārējais izskats, nesagatavotība intervijai u.c.
Tāpēc žurnālists nekad nedrīkst zaudēt savaldību, lai cik nepatīkams vai kaitinošs varētu šķist intervējamais. Intervētājam jāpaliek neitrālam, jo galvenais jebkurā intervijā ir intervējama viedoklis un pozīcija, bet žurnālists ir tikai šīs informācijas saņēmējs un piegādātājs.
Vēl viens nozīmīgs moments, atkarībā no tā kā un kādu informāciju grib dabūt žurnālists, intervijas tiek iedalītas tipos. Piemēram, ja žurnālists veic interviju priekš televīzijas sižetam, vislabākais veids ir face-to-face intervija, jo skatītāji redzēs intervētāja emocijas un reakcijas un tās ir vienas no nozīmīgākajām labas intervijas sastāvdaļām. Tās padara interviju dzīvāku.
Tāpat, mēs izpētījam galveno – kā tad jāveido pašu sižetu, tā teikt attēlu. Jo pat vislabākā intervija izskatīsies bāli, ja tiks pavadīta ar sliktu un nepiemērotu attēlu. Žurnālistam jāseko fonam uz kura tiek filmēta intervija un paša sižeta skati. Galvenais, lai nofilmētais materiāls dotu skatītājiem iespēju izjust to, ko redz pats žurnālists. Lai attēls, teksts aiz kadra un sinhrons labi saskanētu viens ar otru. Lai attēls un skaņa loģiski harmonētu viens ar otru.
Sižetā tāpat kā labā stāstā jāseko gramatikai. Labs žurnālists zina ar ko viņš sāks savu sižetu un pat, ja vēl tas nav nofilmēts līdz galam, žurnālistam jāzina ar ko un kā beigsies sižets – stāsts. Nozīmīgi ir mākt saķert skatītāja uzmanība. Pat ja sižeta tēma pat par sevi ir vāja, jāspēj ar vizuāliem catchy elementiem asināt apetīti, jo parastais skatītājs nav profesionāls. Viņš var nezināt kas ir sinhrons un aizkadrs, bet ja būs āķīgs sākums un netriviālās beigas uzmanība tiks dabūta.
Kopumā varām teikt, ka iegūta informācija no teorētiskās daļās mums ļoti palīdzējs mūsu radoša kursa darba veidošanā – televīzijas sižets. Šī informācijas ir īpaši lietderīga, jo mēs to varēsim izmantot savā nākotnes dzīvē.
…
