Tēli un motīvi A.Eglīša dzejā

Ticība augstākam spēkam izvijas cauri abiem dzejoļu krājumiem. Tās esamība ir visbūtiskākā dzejoļu problemātikas atklāšanai ; ticībai, ka dzimtā zeme tiks atbrīvota no okupācijas varas, tauta varēs dzīvot, neierobežojot savu domu un uzskatus, un saskaņā ar Dievu. Dzejoļos bieži vien lietota kristietībā izmantoto lūgšanu izteiksme, kas kāpina smeldzi, sāpes par atsvešinātību no tautas vērtībām un dzīvi trimdā. Katrā gadsimtā Latvijas pastāvēšanu un iedzīvotāju nacionālo pašapziņu ietekmēs citi jautājumu un problēmas. Dzejoļu krājumā “” Tauta manas mājas” izskaņā minēta vēl joprojām aktuāla tēma mūsu sabiedrībā. Padomju laiku un staļinisma seku likvidēšana :
“Laiks arī manu jauno dienu siena pļavu ar diendusā aizmigušām izkaptīm projām nes.
Pagaidi. Tur esmu es.
Vēl man sarkanais svešinieku
atāls jānopļauj.
Ļauj.”
Katru brīdi ir jātic un jādomā par to, ar ko mums katram asociējas sava dzimtā zeme. Vai mēs ticam tās brīvai līdzās pastāvēšanai citām tautām, vai saskatām tās dabisko skaistumu un rūpējamies par to, ka arī nākamajām paaudzēm būs iespēja to saskatīt.
…