Tēlniecības uzplaukums un attīstība gotikas stila ietvaros

Tradicionāli vitrāžās tika attēlots kāds Bībeles sižets, bieži dominēja lielas figurālas kompozīcijas, kurās parasti attēloti tika svēto tēli vai augstāko aprindu cilvēku figūras, tās papildināja nelieli reliģiska satura vēstījumi, ievietoti blakus apaļos vai taisnstūra ietvaros. Šartras katedrālē esošajās vitrāžās arī attēloti materiālo līdzekļu ziedotāju tēli, piemēram, “Marijas nāve”, apakšā trīslapē redzams kurpnieks, citos redzami mūrnieki, akmeņkaļi, tēlnieki, kuri ir ietekmējuši un materiāli atbalstījuši vitrāžu veidošanu. Zilā krāsa vitrāžās tika izmantota kā fons figūrām un pamatkrāsa ornamentiem, jo zilais palīdzēja saorganizēt visus krāsainos laukumus. Izmantotās sarkanās krāsas intensitāte ir bijusi tik liela, ka sarkano stiklu nācies dublēt ar bezkrāsainu. Kā arī zaļā, dzeltenā un violetā krāsa dominēja un ir saskatāma vitrāžās. To var labi novērot Šartras katedrāles, “Dievmāte ar Jēzus bērnu”, vitrāža, kurā saskatāmas tipiskas gotiskās vitrāžu iezīmes, kā arī līdzsvarota kompozicionālā uzbūve un intensīvas, košas krāsas.
Vitrāžu zaigojošo tēlu pasaule, kura bija vienīgais krāsu plankums gotikas katedrāļu pelēkajās iekštelpās, savā laikā papildināja ar arhitektūras detaļu krāsainību. Sienās tika attēlotas strīpainas drapērijas, kolonnas rotāja šaha galdiņa vai rombu ornaments, velves bieži bija zilas, rotātas ar zvaigznēm. Bieži tika izkrāsotas arī rožu, efeju un ozolu lapas kapiteļos, kā arī statuju apģērbiem tika piešķirta krāsa. Agrākais kontrasts starp interjeru un gotikā izzuda. Eksterjers ar savu krāsainos skulpturālo dekorējumu bija tik pat bagātīgs, ja ne bagātīgāks, par interjeru, it īpaši Francijā, kur apaļskulptūras iekštelpās gandrīz vispār nav sastopamas.
…