Procesi, kuri sākušies iepriekšējā gadsimtā, turpinās arī 21.gadsimtā. Tas pilnībā attiecas arī uz negatīvajām tendencēm: cilvēce joprojām cieš no neizārstējamām slimībām, nemotivētas vardarbības, nerimst nacionālie un reliģiskie konflikti, jaunu attīstības pakāpi sniedz terorisms. Fašismu mēdz dēvēt par 20.gadsimta mēri, bet terorisms draud kļūt par tādu tagad. Fašisma idejas nav mirušas un vēlēšanas daudzās valstīs ( ar senām demokrātijas tradīcijām un ekonomiski attīstītās zemēs) rāda, ka tām ir daudz piekritēju. Sociālās aun ekonomiskās problēmas rada augsni fašistisko ideju sludinātājiem sabiedrībā, sevišķi jaunatnes vidū. Taču vislielāko izrāvienu savā attīstībā izdarījis terorisms kā galējā ekstrēmisma izpausme. Nosacīti nesen terorisms kā politiskās cīņas līdzeklis tika vērts pret konkrētu personu, retāk pret personu grupu, tagad skaitām terora aktu upurus tūkstošiem. Upuri savstarpēji nav saistīti un nevar ietekmēt procesus, izpildīt prasības, kuru vārdā tiek veikti terora akti. Teroristi cenšas panākt situāciju, jo vairāk upuru, jo labāk. Savstarpējā teroristisko grupu darbība, no kopējās sagatavošanās speciālajās nometnēs un kopēju terora aktu veikšanas ir pāraugusi līdz organizācijām ar filiālēm visā pasaulē, kuras vervē jaunus dalībniekus un vāc naudu. Lielākās teroristu organizācijas vairs nelaupa bankas, bet gan organizē narkotikyu un ieroču tirdzniecību, terorizē biznesmeņus , pieprasa valstu vadītājus sniegt atbalstu, spekulējot ar nacionālajām interesēm , reliģisko piederību. Tiek veidotas banku sistēmas , ar kuru palīdzību tiek atmazgāta noziedzīgā biznesā iegūtā nauda. Arī cīņas metodes pret šo nelaimi ir mainījušās. Tā kā terorisms ir šodienas bieds visai pasaulei un dienu no diena saņemama arvien šausmīgākus un nežēlīgākus terorisma aktu paziņojumus visa pasaulē, nolēmu arī veiktu mazu izpēti. savā referātā vēlos izklāstīt, kas tad notiek mūsu likumdošanā un starptautiskajā sakarā ar terorisma jautājumiem likumdošanā, kā arī veicu izpēti par šo jautājumu aktualitātēm mūsdienu sabiedrībā.…
