Terorisma saknes vērojamas tālā pagātnē, kad dažādu sektu locekļi Tuvajos Austrumos atbilstoši rituālam nogalināja savus politiskos pretiniekus. Mūsdienās terorisms ir attīstījies gan tehnoloģiski, izmantojot jaunākus ieročus un metodes, gan aptvertās teritorijas ziņā, jo regulāri kādā no pasaules reģioniem notiek kāds lielāks vai mazāks terorakts. Laika gaitā izveidojušies daudz terorisma atzari, katrs ar savu mērķi: iznīcināt, apspiest, nogalināt, vai cīnīties par brīvību. Šādā veidā nomāktie, neapmierinātie un apspiestie cenšas dot prettriecienu kā atbildi uz savām, vai augstākstāvošu grupējumu problēmām. Vieniem teroristi ir slepkavas un postītāji, citiem – brīvības un neatkarības cīnītāji. Bieži vien teroristi ir pakļauti spiedienam, gan no vadoņiem un līderiem, gan vienkārši no apkārtesošās sabiedrības. Tas noved pie neskaitāmu mierīgo iedzīvotāju bojāejas visdažādākajos veidos. Ir grūti prognozēt turpmākās terorisma attīstības tendences un terorisma ietekmi uz sabiedrību. Toties ir skaidrs tas, ka vismaz pagaidām nav gaidāms mierīgs un ātrs atrisinājums. Terorisms un cīņa pret to ir tas, kas raksturo 21. gs. sākumu. Šobrīd terorisms atrodas mums visapkārt. Diemžēl uz šo brīdi mēs sastopamies ar krietni smagākām terorisma izpausmēm, ne tikai vairs ar bumbu sprādzieniem. Laikam ejot un attīstoties tehnoloģijām, teroristiem ir palielinājušās iespējas radīt vairāk posta un nežēlības. Tādēļ valstīs un reģionos, kur notiek intensīvs terorisms, pārsvarā saistīts ar spridzināšanām, tiek kavēta valsts saimnieciskā attīstība, jo nozīmīgas ēkas tiek nopostītas un cilvēki baidās veidot vai attīstīt savu biznesu. Kā risks starptautiskajai stabilitātei un drošībai ir starptautiskā terorisma tīkla izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms. Par terorisma upuri var kļūt jebkuras valsts jebkurš pilsonis, kurš gadījies neīstajā vietā, neīstajā laikā.…
