Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:850635
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.01.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 17 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Testaments   
1.1.  Testamenta pirmsākumi   
1.2.  Testamenta regulējums Latvijā   
1.2.1.  Privāts testaments   
1.2.2.  Publisks testaments   
1.2.3.  Priviliģēts testaments   
2.  Testamenta formas pierādījumi   
3.  Testamenta formas nozīme   
3.1.  Testamenta formas neievērošanas sekas   
3.2.  Liecinieku nepilnība   
3.3.  Testamenta saturs   
3.4.  Ieskats tiesu praksē   
  Kopsavilkums   
Extract

Testamenta pirmsākumi
Plašās masās mēs arvien sastopamies ar uzskatu, ka forma ir kaut kas nevajadzīgs, kaut kas lieks, citiem vārdiem sakot, ka tā esot negatīva parādība. Bet jau Aristotelis ir izteicies, ka katra cilvēka ideja prasa tās ietērpšanu zināmā formā, jo tikai tad tā pārvēršas par kaut ko reālu . It sevišķi tas aktuāls ir mantošanas tiesībās, pie testamenta sastādīšanas. Formai šeit pieder ļoti liela nozīme. No visiem juridiskiem aktiem, testaments uzskatāms par tādu, kur ārējai formai pieder sevišķi liela nozīme. Tādēļ arī likuma prasījumi pēc formas ievērošanas pie testamenta sastādīšanas ir daudz stingrāki nekā pie citiem juridiskajiem aktiem. Šis apstāklis izskaidrojams ar to, ka testatora pēdējā griba kļūst par juridiski nozīmīgu taisni pēc paša gribas nesēja, testatora nāves. Nepārprotami testatora pēdējās gribas rīkojuma īstenības konstatēšana tiek atvieglināta, ja pie testamenta sastādīšanas ievērota likumā noteiktā forma, un formas trūkums pat var padarīt par neiespējamu testamenta īstuma noteikšanu. Tādēļ arī likumi un parašas ļoti stingri un noteikti prasa formas ievērošanu testatora pēdējās gribas rīkojumiem. Tādējādi, lai norobežotu testatora vienkāršus plānus vai idejas, kas radīti kādā acumirklī un tamlīdzīgus vēl nepabeigtus gribas izteikumus no testatora pēdējās gribas rīkojuma – testamenta, likumdevējs tā tad arī noteicis testamentam zināmu stingru formu. Vienlaikus, forma gadu gaitā radīta, lai aizsargātu indivīdu pret viltojumiem un nenopietnas gribas izteikumiem.
Pēc romiešu tiesībām testaments ir , kad nomirējs, vēl dzīvs būdams, atstājis savas nāves gadījumam vienpusīgu savas gribas izteikuma aktu, kurā iecelts mantinieks . Tādējādi tas ir vienpusīgs tiesisks darījums par mantinieka iecelšanu, nosakot, ka vienīgā noteicošā ir vienīgi testatora griba, ieceltā mantinieka piekrišana nav vajadzīga un tādēļ piekrišanai nav nozīmes. Saskaņā ar romiešu tiesībām katrs vēlāk sastādītais testaments atceļ agrāk sastādīto. Ja bija citi rīkojumi nāves gadījumam, to sauca par kodicilu (codicillus).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1213488
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register