Ticība ir viens no tiem cilvēka dzīves pamata principiem, kuri atvieglo personas iesaistīšanos garīgajā dzīvē. Bez ticības nevar tikt sasniegta laime, pat ņemot vērā to, ja cilvēks materiālajā ziņā ir veiksmīgs. Ticība ir laimes pamats (1) un mēs esam dzimuši, lai ticētu. (2) Arī pašapziņa – tā ir ticība, ticība savām spējām. (3)
Ticība ir pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes, paļaušanās (piem. ticība sev, cilvēkam, nākotnei, ticība saviem spēkiem, ticība labajam cilvēkā), pārliecība par dieva esamību, reliģija (piem. kristīgā ticība, ticības mācība). (4) Apskatot šo definīciju, mēs varam redzēt, ka ticība var un izpaužas daudzos veidos un formās.
Piedzimstot cilvēki dalās divās grupās: izredzētie (ir ticības sēkla), pārējie (nav ticības sēkla). Atkarībā no šīs ticības sēklas, apkārtējās vides un citu cilvēku iejaukšanās, cilvēks kļūst vairāk vai mazāk ticīgs. (5)
Ticība sev, ir neaizstājama kvalitāte visiem cilvēkiem. Pārliecība, par saviem spēkiem var novest pie daudziem panākumiem. (6)
Ticība, garīgajā kontekstā, ir spēcīga un nelokāma ticība Dievam Tā ir pilnīga uzticēšanās Dievam, viņa formai, darbībām un vārdiem. But faith is also necessary in oneself and others to help accomplish tasks successfully.Bet ticība ir nepieciešama arī sev un citiem, lai palīdzētu izpildīt uzdevumus veiksmīgi. …