„Zemās procentu likmes un liberālie kreditēšanas noteikumi (gari kredītu termiņi, kredītu brīvdienas utt. ir veicinājuši strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu (pēdējo divu gadu laikā mājokļu kredītu apjoms palielinājies trīs reizes) un iedzīvotāju arvien lielāku parādu uzņemšanos mājokļa iegādei.”1 Līdz ar to kredīta neatmaksāšanas gadījumā bankas griežas tiesā, kur jau tas process tiek risināts piespiedu kārtā. Caur tiesu izpildītājiem ar lūgumu piedziņu vērst uz nekustamo īpašumu. Ne vienmēr dzīvoklis, māja vai zeme nonāk izsolē neatmaksāta bankas kredīta dēļ.
Tiesu varas uzdevums ir gādāt, lai valstī netiktu traucētas pilsoņu tiesības, bet, ja tas noticis - gādāt, lai tās tiktu atjaunotas. ”Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību.”2 Taču patreizējais tiesiskums valstī vēl nenodrošina tiesību atjaunošanu pēc tiesas nolēmumu likumīgā spēkā stāšanās. Ļoti bieži šis nolēmums var palikt bez tiesiskām sekām, ja tas nekavējoties un brīvprātīgi netiek izpildīts. Lai panāktu tiesas nolēmuma izpildi, nepieciešams piemērot izpildu procedūru pret tiesas procesā zaudējošo. Tālāk seko sprieduma izpildes daļa, pēc tās izpildes var teikt, ka lieta ir pabeigta. Pilnībā ir jāpiekrīt profesora V.Bukovska atziņai, ka "tiesas spriedumam, ar kuru prasība apmierināta, pat, ja tas stājies likumīgā spēkā, nav nekādas nozīmes, ja to nevar izpildīt" 3. Tāpēc tiesu nolēmuma izpilde ir svarīga procesuāla darbība un ir viena no tiesvedības neatņemamām sastāvdaļām. Nolēmumu savlaicīga un pienācīga izpilde nodrošina demokrātisku sabiedrības un indivīdu savstarpēju interešu saskaņošanu, kā arī sociālā taisnīguma un sabiedriskā miera nodrošināšanu. Ja šis tiesvedības posms nepastāvētu vai, ja tas būtu zemā līmenī, ar laiku tas novestu pie pastāvošās tiesu sistēmas ignorēšanas un personisko rēķinu kārtošanas. Tādā veidā rastos privātā tiesvedība, kura darbotos par labu privātajām interesēm. Civilizētā un demokrātiskā sabiedrībā šāda situācija nav pieļaujama.
Latvijā uzsāktā tiesu sistēmas reforma arī nolēmumu izpildes jomā bija nepieciešama, lai tuvinātos Eiropas Savienības likumdošanai, kas prasīja būtiski papildināt Civilprocesa likumu. …
