Latvijā piesēdētāji piedalās rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās. Piesēdētāji īsteno koleģialitātes principu tiesas spriešanā.Ir iespējami vairāki koleģialitātes veidi. Taču vienīgais, kur piedalās piesēdētāji, ir lietu izskatīšana tiesneša un divu piesēdētaju sastāvā. Šādā sastāvā tiesu piesēdētāji piedalās krimināllietu izskatīšanā pirmās instances tiesā. Taču likumā ir paredzēti gadījumi, kad tiesnesis vienpersoniski var izskatīt arī krimināllietas.
1992. gada 15. decembra LR likums “Par tiesu varu” nosaka, ka koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājums. Visus tiesas nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Arī Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 14. pants (Latvijas KPK 14. p.) reglamentē tiesas piesēdētāju piedalīšanos un nosaka, ka, ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iemesla dēļ traucē viņam pildīt savus darba pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas adminisratīvās atbildības.
Tiesas piesēdēdāju neatkarība
Lai tiesa varētu sekmīgi risināt savus uzdevumus, spriest tiesu, tai, kā to paredz viens no galvenajiem tiesiskas valsts nosacījumiem, ir jābūt neatkarīgai. Tas attiecas ārī uz tiesas piesēdētājiem. Tiesu varas neatkarības princips ir ietverts likumā “Par tiesu varu”, kura 10. pants nosaka, ka, spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Arī Latvijas KPK 15. pants, papildinot iepriekšējo likumu paredz to, ka tiesneši un tiesas piesēdētāji izspriež krimināllietas, pamatojoties uz likumu, atbilstoši tiesiskai apziņai un apstākļos, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana.
Tiesu neatkarību garantē valsts, pirmām kārtām nosakot nepieļaujamību iejaukties tiesas darbā. Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēkas telpās, jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Likums “Par tiesu varu” nosaka arī citas garantijas formas tiesu neatkarībai. Ir noteikta atbildība par necieņu pret tiesu, kas var izpausties kā nepakļaušanās tiesai, kā izvairīšanās no ierašanās tiesā, kā tiesneša un tiesas piesēdētāja goda aizskaršana sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī ar citām darbībībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu.
Tiesu neatkarības nepieciešams nosacījums ir tiesneša un tiesas piesēdētāja neaizskaramība, uz ko norāda likums “Par tiesu varu”.
Tādējādi tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Tas nozīmē, ka tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu laikā var saukt pie kriminālatbildības un apcietināt tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Un lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. …
