Tiesas spriedums civilprocesā

Civilprocesa likums pieņemts 1998. gada 14. oktobrī un stājies spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu. Civilprocesa likuma pieņemšana un stāšanās spēkā bija nozīmīgs solis tiesu reformas īstenošanā atbilstoši 1992. gada 15. decembra likumam „Par tiesu varu”. Tika paveikts liels darbs tiesību normu izkārtošanai piemērotā sistēmā. Civilprocesa likums satāv no 79 nodaļām ar 643 pantiem.
Civilprocess ir tiesvedība civillietās un likumā noteikta civillietu izskatīāsnas kārtība tiesās. Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. Civilprocess sastāv no diviem tiesvedības veidiem: prasības tiesvedības un sevišķās tiesāšanās kārtības.
Civilprocesa likums nosaka to procesuālo kārtību, kas jāievēro tiesāšanās laikā. Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Civilprocesam ir vairāki posmi.
Tiesvedība civillietās noris pa stadijām, kuru secība noteikta ar likumu un nav grozāma. Pastāv obligātās un fakultatīvās stadijas. Civilprocesa obligātās stadijas ir civillietu ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana pirmās instances tiesā. Bez tam civilprocesā var būt fakultatīvās stadijas: tiesvedība apelācijas instancē, tiesvedība kasācijas instancē; likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta departamenta priekšsēdētāju vai ģenerālprokurora protestu; tiesas un citu jurisdikciju institūciju nolēmumu piespiedu izpilde.
Galvenais darba mērķis ir izskatīt sprieduma vispārīgos noteikumus, tā izpildes kartību, sprieduma likumīguma un pamatotības saistību, nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma sekas, izpetīt sprieduma formu un saturu, izskatīt prieduma stāšanos likumīgā spēkā, sprieduma izpildīšanu un citus ar tiesas spriedumu saistītus jautajumus.…