Secinājumos jāatzīst, ka straujā tehnoloģiju attīstība un globalizācija ir radījusi jaunas problēmas personas datu aizsardzības jomā. Personas datu vākšanas un apmaiņas apjoms ir būtiski pieaudzis. Tehnoloģija ļauj gan privātām uzņēmējsabiedrībām, gan publiskām iestādēm vēl nepieredzētā apjomā savas darbības mērķiem izmantot personas datus. Fiziskas personas aizvien biežāk personiska rakstura informāciju dara publiski un globāli pieejamu. Tehnoloģija ir pārveidojusi gan ekonomiku, gan sociālo dzīvi, un tai arī turpmāk būtu jāuzlabo personas datu brīva aprite Savienībā un nosūtīšana uz trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām, vienlaikus nodrošinot personas datu augsta līmeņa aizsardzību.
Datu subjektiem straujās informācijas un tehnoloģijas aprites iespaidā kļūst arvien grūtāk izsekot savu personas datu plūsmai, tādēļ Satversmes 90. pantā minētās tiesības zināt savas tiesības vistiešākajā mērā attiecas uz tiesībām apzināties savas tiesības tikt aizmirstam. Viennozīmīgi var uzskatīt, ka, ja katrs datu subjekts pieprasītu savu datu dzēšanu interneta tīklā, kurā šie dati vairs nav nepieciešami, šis process tiktu sarežģīts un aizņemtu daudz laika, tāpēc cilvēku tiesību nezināšana savā veidā ir izdevīga organizācijām, kas personas datus ievāc.
Eiropas regulatori uzskata, ka visi iedzīvotāji saskaras ar grūtībām izbēgt no savas pagātnes tagad, kad internets reģistrē visu un neko neaizmirst — šīs grūtības agrāk bija tikai notiesātiem noziedzniekiem. Tomēr tas atgādina to, ka ir ļoti būtiski vairākas reizes apdomāt savas piekrišanas sniegšanu dažādiem portāliem, kā arī saturu, kas tiek publicēts sociālajos tīklos, jo ir jāapzinās, ka pat, ja saturs tiek ‘’izdzēsts’’ konkrētajā profilā, tas turpina dzīvot globālajā datu mākonī.
…
