Šo tematu es izvēlējos tādēļ, ka tas it cieši saistīts ar manām turpmākajām studijām un profesionālo darbību. Studējot jurisprudenci ir jāizprot tiesību jēdziens un tiesību mijiedarbību ar citām dzīves jomām savukārt tas, ka es studēju Policijas akadēmijā ir iemesls, lai pētītu tieši šo tematu.
Šī temata aktualitāte slēpjas apstāklī, ka arvien biežāk atklātībā nonāk informācija, ka sabiedrība ir pakļauta policijas patvaļai, noziedzības līmenis aug un līdz ar to aug sabiedrības neuzticība policijai. Ceļā uz demokrātisku sabiedrību ir jāsaskaras ar situāciju, kad nav līdzsvara starp policiju kā represīvu organizāciju, kas ir saglabājies no totalitārā režīma un policiju kā humānu un atklātu sabiedrības “draugu”.
Vai mūsu valstī tiesības spēj nodrošināt to, lai policija darbotos tikai sabiedrības interesēs? Tāds ir šī referāta galvenais jautājums.
Darba sāku ar to, ka apskatīju temata sastāvdaļas – tiesības un policiju, kā atsevišķus jēdzienus un pēc tam parādīju to mijiedarbību. Darba gaitā izmantošu sistēmisko pieeju, jo abi šie elementi ir saistīti ar noteiktām likumsakarībām, un starp tiem pastāv noteiktas attiecības, kā arī tie ir savstarpēji saistīti ar kopīgiem būtiskiem ārējās vides faktoriem, piemēram, politisko varu, sabiedrību un citiem.
Referātu pārsvarā balstīju uz juridiskajiem aktiem – likumu “Par policiju”, likumu “Par operatīvo darbību”, iepazinos arī ar Iekšlietu ministrijas nolikumu, dienesta gaitas reglamentu un likumu “Par valsts noslēpumu. Izmantoju arī tiesību teorijas kursā iegūtās zināšanas un izskatīju ar šo tematu saistītos preses materiālus.…
