Tiesības ir viens no sociālā regulējuma veidiem, bet sociālais regulējums radās līdz ar sabiedrību. Tiesības regulē attiecības sabiedrībā, lai panāktu zināmu rīcību un kārtību. Ja ir sabiedrība, tātad pastāv arī tiesības. Tiesības attīstās līdz ar sabiedrību.
Tiesības un sabiedrība ir ļoti plašs un ietilpīgs jēdziens, kurš ietekmē mūsu darbības sfēras. Sabiedrībai ir jākontrolē tiesiskās dzīves norises, taču tā parasti sastāv no cilvēkiem, kuriem nav pietiekamas juridiskās izglītības. Vairums no viņiem pat nezin par daudzu likumu esamību. Tomēr dzīves laikā viņi nepārkāpj šo dzīves likumu prasības, jo no prettiesiskas darbības viņus pasargā cilvēcīgā morāle, paražas un tradīcijas.
Ja tiesības zaudē morālo saturu vai nonāk pretrunā ar to, tad sabiedrībai ir jāiejaucas un jākompensē šis zaudējums. Nav noslēpums, ka mūsdienās tiesības tiecas regulēt arvien lielāku sabiedriskās dzīves norišu skaitu.
Tādēļ arī mums ir svarīgi izzināt šīs attiecības starp sabiedrību un tiesībām. Mūsu mērķis ir, lai Latvijā veidotos sabiedrība ar augstu juridisko kultūru, ko raksturo tiesību zināšanas un likumu ievērošana, tādēļ arī esmu izvēlējusies šo tematu, jo uzskatu, ka tā nozīmību mūsu sabiedrības pašreizējā situācijā neapšaubīs neviens.
Tiesības (lat. ius) ir sarežģīta daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Par tiesību būtību ir izteikti dažādi uzskati, pastāv daudzveidīgas tiesību doktrīnas, bet viennozīmīgu skaidrojumu šajā jautājumā nav. Tiesību jēdziens un uzskati laika gaitā ir ļoti mainījušies.
Tiesības ir visiem saistoša uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos aktos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības. Tiesības ir tiesiskās vai prettiesiskās darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem.
Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats.
Rūdolfs fon Jērings uzskatīja, ka tiesības rodas valsts un sabiedrības savstarpēja „spiediena” rezultātā. Tiesību mērķis ir miers, bet līdzeklis, lai to sasniegtu, ir cīņa. Tiesību dzīve ir cīņa, tautu, valsts varas, kārtu, indivīdu cīņa.
Sabiedrība ir cilvēku kopība, kurā indivīdi savstarpēji kontaktējas un kopējiem spēkiem nodrošina savu eksistenci, veidojot materiālo un garīgo kultūru. Sabiedrības vēsturiskās formas ir ģimene, ģints, cilts, tauta, valsts. Vārdam „sabiedrība” ir daudz dažādas izpratnes.
Tiesību socioloģijas ietvaros ar sabiedrību parasti saprot vienu no valsti konstituējošiem elementiem – valsts iedzīvotājus, kurus ar konkrēto valsti vieno juridiskas saites. …
