7. Jēdzienu “tiesības” un “taisnīgums” savstarpējā saikne un problemātika mūsdienu tiesību teorijā
TIESĪBAS.
Par tiesībām un tiesību jēdzienu var runāt daudz. Katrām tiesību ekspertam ir sava tiesību definīcija, kuru viņš uzskata par atbilstošāku. Savukārt E.Kants pateica frāzi, kas manuprāt ir aktuālā arī mūsdienās, proti: Juristi vēl meklē tiesību jēdzienu.
Juridisko termini vārdnīca vārdu – Tiesības- skaidro šādi: (lat.ius) sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriskā parādība, ko juriprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Par tiesību būtību ir izteikti dažādi uzskati, pastāv daudzveidīgas tiesību doktrīnas, bet vienotu zinātnisku viedokļu šajā jautājumā nav. Tiesību jēdziens un uzskati par to laika gaitā ir ļoti mainījušies. Aristotelis uzskatīja, ka tiesības ir politiskā taisnība, viduslaikos – dievišķa parādība, Ž.Ruso – vispārēja griba, R.Jerings – aizsargātas intereses, L.Petražickis – imperatīvi atributīvas emocijas, juridiskais pozitīvisms – valsts priekšraksts u.t.t.
Vācu jurists un profesors Oto Frīdrihs Girke par tiesībām rakstīja šādi: Kas ir Tiesības - egoisms, kas pats sevi ierobežo un izriet no saprātīguma, vai arī reliģisks, morāls vai sociāls impulss? Kurš veido Tiesības - attapīgi cilvēki vai pacietīgs vairākums; organiski apvienotās kopības vai cilvēces kopība kā tāda? Kā notiek Tiesību attīstība? Kas ir Tiesības pēc būtības? Spēcīga kopējā griba, kas pieradina atsevišķas gribas, vai tomēr apdomība, kas nosaka vēlmju robežas? Kur slēpjas Tiesību būtība? 20…