Tiesību avoti dažās pasaules tiesību sistēmās

Šīs tēmas nozīmīgums radās no tāda jautājuma: Kādi tiesību avoti „kalpo” par pamatu šajā valstī? Es devu priekšroku tiesību avotu pētīšanai vislielākās tiesību sistēmās no apmērām 200. esošiem, proti, tas ir anglosakšu un romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas. Un pēc tāda paša principa izvēlējos tos pētīt Anglijas un Vācijas valstī (deduktīvā zinātniskā metode). Dota studiju darba mērķis – atklāt tiesību avotu lomu mūsdienu dažās pasaules tiesību sistēmās, proti, anglosakšu un romāņu – ģermāņu tiesību sistēmās. Bet pirms to atklāt ir nepieciešams noskaidrot tiesību avota jēdziena izcelšanu, izpratni, noskaidrot jautājumu - Vai tiesību forma un tiesību avots ir viens un tas pats vai – nē? Lai plašāk aplūkotu šo tēmu, izvirzīju sev sekojošus uzdevumus: • ieskatīties tiesību avota izcelšanās • definēt tiesību avota jēdzienu • noskaidrot „klasiskās„ tiesību avota veidus • noskaidrot tiesību avotu lomu anglosakšu un romāņu - ģermāņu tiesību sistēmās. Jakubaņecs V. savos darbos par tiesību formu un tiesību avotu runā pretstatu vienības un cīņas likuma aspektā, kas ir to būtības izzināšanas metodoloģiskais pamats. „Turpinot sarunu par pretstatiem, attīstības avotu, jāatceras, ka attīstību nosaka un veicina pārsvarā būtiskas pretrunas. Jā ņem vērā, ka par tiesību avotiem var būt ekonomisko, politisko, sociālo, tiesisko u.c. parādību pretrunu cīņa, kuras grūti atzīt par tiesību satura sastāvdaļām, tad var saprast kāpēc tiesību avotu un formu kategorijas nevar atzīt par identām (kā to bieži dara).”