Termins „tiesību avots” bija pazīstams un tika pielietots jau Romas impērijas laikā. Romiešu vēsturnieks Tits Livijs pirmos rakstos romiešu likumus – 12 tabulu likumus nosaucis par visu publisko un privāto tiesību avotu, no kura sākās tiesību attīstība un izveidojās romiešu tiesību sistēma. Romiešu tiesību avoti ir paražu tiesības, tautas sapulču likumi, edikti, juristu atbildes, senāta lēmumi, tiesu precedenti.
Mūsdienās, neraugoties uz termina „tiesību avots” izplatību un pielietošanu, bieži tiek norādīts, ka tas nav sevišķi veiksmīgi formulēts, un nereti tiesību teorētiķi piedāvā lietot terminu „tiesību forma”, līdz ar to bieži juridiskajā literatūrā pēc termina „tiesību avots” iekavās min tieši apzīmējumu - „forma”.
I.Krastiņš savā darbā „Tiesību teorijas pamatjēdzieni” norāda, ka „tiesību avots” ir „..speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var „uzzināt” tiesību normu saturu. Tiesību avots norāda, ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Vēsturē pazīstami šādi tiesību avoti: paražu tiesības, precedenti, normatīvie akti, starptautiskie un normatīvie līgumi, vispārīgie tiesību principi, tiesu prakse un tiesību doktrīna”. 1
Tiesību avots ir specifisks valstiskās gribas izpausmes veids, kādā griba kļūst par tiesībām. Tiesību avoti ir valstiski akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes vai arī tauta pieņēmusi referendumā. Svarīgākos tiesību avotu veidus nosaka attiecīgās valsts likumdošana. Visi tiesību avoti ir juridiski akti, kas satur tiesību normas. Tāpat pie tiesību avotiem pieder tādi akti, kas atceļ, apstiprina vai groza tiesību normas. Tiesību avoti ir Konstitūcijas, satversmes, Konvencijas, noteikumi, likumi, instrukcijas, lēmumi un citi normatīvie akti. Juridiskajā literatūrā pastāv vēl arī šādi tiesību avoti, kā tiesu prakse, paražas, precedenti, tiesību doktrīna un vispārējie tiesību principi.
„Daudzos Eiropas Civiltiesību un tirdzniecības kodeksos ir nostiprinātas normas, kas pieļauj piemērot paražas un tirdzniecības prakses ieradumus, ja ar to palīdzību tiek aizpildīti likumdošanas robi. Paražām ir arī vēl tāda loma, ka tās var noteikt, ko sabiedrībā objektīvi uzskata par taisnīgu un pareizu”. 2
Tiesības ir sarežģīta un svarīga kategorija. Tiesību avotu noskaidrošana un pētīšana parāda, kādā veidā tiesības ir veidojušās, attīstījušās un arī kādā veidā tās tiek ietvertas tiesību normās. …
