Ievads
Padomju sistēma piecdesmit gadu laikā Latvijā mazinājusi tiesību lomu sabiedrībā, tādēļ patlaban Latvijā cilvēku attiecībās daudz lielāka loma sabiedriskiem, nevis tiesiskiem savstarpējo konfliktu risinājumiem. Kaut arī likumdošana strauji mainījusies, juristu izpratne par tiesībām, to saturu, jēgu un pielietošanu, kā arī sabiedrības tiesiskā kultūra vēl ir tālu no Eiropas standartiem. Šajā referātā tiks mēģināts parādīt Latvijas tiesas kvalitātes iespējas no ekonomiskā un politiskā viedokļa, tiks apskatītas tiesu problēmas, meklēti neefektivitātes un nepopularitātes cēloņi, tiks ierosināti iespējamie risinājumi. Referāts īsumā ataino dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus un attieksmi pret tiesu varu.
Šobrīd Latvijas valstī esam nonākuši zināmā morālās un garīgās krīzes situācijā. Valstī vērojama ārkārtīgi liela politiskās virsotnes atsvešinātība no tautas. Sabiedrība ne pārāk uzticas politiķiem – partijām, Saeimai un valdībai. Tautā nav ticības, ka dzīve varētu mainīties uz labo pusi.
Sabiedrībā pieaug vienaldzība pret apkārt notiekošo, jo tās rīcībā nav līdzekļu, kā ietekmēt valsts varu. Jā, Latvijā darbojas klasiskā parlamentārās demokrātijas shēma – neatkarīgs likumdevējs, izpildvara, tiesu vara, kā arī ceturtā vara – masu saziņas līdzekļi, kurai ir būtiska loma sabiedriskās dzīves veidošanā. Tomēr tajā pašā laikā mēs skaidri apzināmies korporatīvās saites starp dažādiem varas slāņiem. Neredzamās saites starp likumdevēju varu, izpildvaru, tiesu varu un arī ceturto varu kaitē pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Tādēļ Latvijā grūti runāt par tādu parlamenta, valdības un tiesu varas neatkarību, kāds tas ir attīstītajās senās demokrātijas valstīs.
Latvijā ļoti nepieciešams radīt institūciju, kurā ar savām pārdomām un sūdzībām par varas institūciju darbību varētu vērsties jebkurš iedzīvotājs. Vairumā gadījumu ļaudis ir neapmierināti ar ierēdņu darbību. Cilvēki ir neapmierināti ar tiesu varu, kas vēl arvien netiek vaļā no padomju tiesiskās sistēmas tradīciju mantojuma. Zinām, ka cilvēki izmeklēšanas izolatorā nereti pavada ilgāku laiku, nekā viņiem pienāktos sods par savu nodarījumu. Šajās un citās jomās cilvēks ir bezspēcīgs savu problēmu risināšanā. Ko šodienas apstākļos dara izmisumā nonākušais? Vai viņam iet uz tiesu? Nē, tiesa ir pārāk dārga un ilgstoša. Cilvēks, grūtību spiests, raksta presei, radio un televīzijai. Viņš vēršas pie žurnālistiem, lai tie viņam palīdzētu, sūta vēstules Saeimas deputātiem ar cerību, ka likumdevējs, augstākā vara varēs, piemēram, piezvanīt kādam Ministru kabineta vai tiesu institūcijas darbiniekam un dot komandu.
Diemžēl vai par laimi, šādi problēmu risinājumi demokrātiskā republikā ir neiespējami. Deputāti nekādā gadījumā nedrīkst brutāli iejaukties citas varas darbā. Visbeidzot – pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk lūdz palīdzību Valsts prezidentei. Prezidentes kanceleja saņem daudz sūdzību vēstuļu. Tas rāda,
ka Latvijā ir vajadzīga neatkarīga cilvēka, jebkura pilsoņa, nodokļu maksātāja aizsardzības institūcija
Tiesību socioloģijas būtība
Tiesību socioloģija veidojas no domas, ka tiesības īstenojas sociālā kontekstā un tikai. Vārdam ‘’īstenojas’’ tiek piešķirta liela nozīme, tāpēc, ka amerikāņu sociologu skatījumā tiesības tiek izskatītas ne tikai kā statisku normu sakopojums, bet arī kā process. Tiesības tiek īstenotas tiesās, administratīvās iestādēs, juridiskos kantoros, uzņēmēju iestādēs, tiesību izpildvaras iestādēs u.t.t. Tās tiek īstenotas izmantošanas gaitā, izskaidrojot un veidojot sociālās normas ar juridiski noteiktu ietekmes spēku, t.i., sociālas normas, kuras tiek īstenotas ar politiski organizētas sabiedrības tiesiskām sankcijām.
‘’Amerikāņu sociologu pamatideja ir tāda, ka sociologs galvenokārt nodarbojas ar kārtības izskaidrošanu un sabiedriskās dzīves saikni un, virzoties pretim šim mērķim, tiek uzsvērta sociālo normu – izveidojušos sociālu noteikumu nozīme, kuras tiek nevilšus izmantotas cilvēka darbības koordinācijā. Šīs normas nevar pastāvēt pašas par sevi. Cilvēki izmanto šīs normas, interpretē un lieto tās. Tikai izprotot šo procesu, mēs spēsim saprast, kā funkcionē tiesību normas sociālajā organizācijā un kādā veidā sociālā organizācija formulē un veido tiesisko procesu.’’ – uzskata Leons Meihjū.
…
