Tiesību doktrīnas un to nozīme

Līdz pat mūsdienām ir nonākuši daudz un dažādi skaidrojošo doktrīnu veidi un visi tie atšķiras viens no otra. Un tomēr tiem visiem ir viena kopīga iezīme, tas ir, visām doktrīnām neatkarīgi no to veida un pielietojuma formas ir jānodrošina saprotams un pielietojams tiesību teorijas būtības un izcelšanās skaidrojums.
Pazīstamākās un biežāk pielietojamās doktrīnas ir dabisko tiesību doktrīna, vēsturiskā tiesību doktrīna, psiholoģiskā tiesību doktrīna, normatīvisma tiesību teorija, socioloģiskā tiesību teorija, juridiskā pozitīvisma teorija.
Turpmāk tekstā apskatīšu katru no iepriekš nosauktajiem doktrīnu veidiem, centīšos sīkāk izanalizēt un paskaidrot par to rašanos un pielietojumu tiesu praksē.

1. 2. Dabisko tiesību doktrīna
Dabiskās tiesības ir ļoti vecas, tikpat vecas kā filozofija. Dabiskās tiesības doktrīnas veido tikai daļu no visu tiesību koncepcija klāsta, taču to nozīme ir daudz lielāka, nekā citām doktrīnām kopā ņemot. Jau senos laikos dabiskās tiesības bija viens no svarīgākajiem tiesību teorijas jautājumiem. Dabisko tiesību jēdziens pieder pie senākajiem tiesību filozofijas un jurisprudences kategorijām.1
Jau 2500 gadus tiek apspriests un risinātas jautājums par dabiskajām tiesībām. Par tiesībām, kuras agrīno dabisko tiesību izpratnē ir devusi pati daba un Dievs un kuras ir absolūtas un nemainīgas, kā arī par tiesībām, kuru saturs mainās dažādos laikos un dažādos sociālajos apstākļos, kuras izriet no cilvēka būtības. Lai arī dabiskās tiesībās pašos pirmsākumos ir radušās ļoti sen, tomēr vēl joprojām nav vienots secinājums par to saturu, struktūru un vietu tiesību zinātnē un praksē. 2
Cilvēce vienmēr ir mēģinājusi radīt ideālas tiesības, kuras balstītos vienīgi uz cilvēka saprātu, taisnības izpratni un sirdsapziņu. …