Cilvēki noteiktus likumus un sabiedrības normas var uzskatīt arī par savu brīvību ierobežojošiem, tomēr vairums sabiedrības locekļu saprot, ka tie kalpo viņu interesēm un ir gatavi atteikties no zināmas personīgās brīvības daļas, lai piederētu konkrētai sabiedrībai un dotu savu ieguldījumu tās pastāvēšanā. Tāpat arī katra cilvēka apziņā radušos priekšstatus sauc par tiesību ideju.
Tiesību ideja sekmē likumības attīstību konkrētā sabiedrībā un nodrošina tās pilnveidošanos, kā arī sekmē jau esošo likumu un normu ievērošanu. Tiesību ideja ir neatņemama tiesību izcelsmes sastāvdaļa. Laika gaitā līdz ar sabiedrības ideju ir attīstījusies arī tiesību ideja. Tā attīstās mijiedarbojoties sabiedrībai, idejai par taisnīgumu un tiesībām, konkrēto katras sabiedrības sociālo, politisko un ekonomisko situāciju. Tas, kas šķita taisnīgs pirms 200 gadiem mums šodien tāds vairs nešķiet. Līdz ar laiku un sabiedrības pieredzi attīstās arī cilvēku priekšstati par taisnīgumu. Noteiktā laika periodā cilvēku izpratne par taisnīgumu ir aptuveni līdzīga. Taisnīgums kā morāles kategorija atspoguļojas tiesību normās konkrētas sabiedrības un valsts likumdošanā un ir bijis pamatā arī pirmajām tiesībām sabiedrības vēsturē, tiesību rašanās brīdī.
Tiesību ideja, sabiedrības izpratne par taisnīgumu ir pamatā arī šodien vērojamai tendencei- nodrošināt visu cilvēku tiesību aizsardzību. Zināmā mērā var apgalvot, ka šī doma ir ieguvusi globālu skanējumu. Pirmatnējās sabiedrības bija nelielas un šauras, tām trūka saiknes savā starpā un izpratne par pasauli kā vienotu veselumu. Pasaule pirms 3000 gadiem bija noteikts apgabals, aiz kura sākās haoss. Pastāvēja mitoloģiska laika un telpas uztvere. Šodien kultūrā un cilvēku apziņā pasaule ir maza, pastāv pat frāze „pasaules ciems”, kas atspoguļo domu par to kā cilvēku apziņā ir mainījusies telpas izjūta, uzskati par to, kas ir cilvēks, sabiedrība, kādas ir tās robežas.
Izpratne par to, kas ir taisnīgums aizvien paplašinās un pilnveidojas, tiecoties izkļūt ārpus robežām, kuras novelk telpa, laiks, vieta, sabiedrība. Globāla tiesību ideja ir iemiesojusies starptautiskos cilvēktiesību aktos, kas tiek uzskatīti par primāriem salīdzinājumā ar citiem- pieņemtiem konkrētas sabiedrības un valsts robežās. Starptautiskajos cilvēktiesību aktos noteiktajām normām ir prioritāte attiecībā pret nacionālajiem likumiem vai jebkuru valsts vai pašvaldības pieņemto tiesību aktu.…