2.13.Tiesību saturs
Tiesību pamatu veido tās vērtības, kuras ir veidojušās tiesību vēsturiskā attīstībā un ir saglabājušās kā tiesību kodols. Šīs pamata vērtības laika gaitā nav izzudušas, bet gan nostabilizējušās un kalpo kā pamats tiesību citiem elementiem, kā arī ir efektīvi tiesību struktūras elementi sabiedrības dzīves pašregulācijā. Tiesību relatīvā patstāvība, pašpietiekamība ir nosacīta ar to, ka tās ietver sevī tādas absolūtās vērtības kā taisnīgums, patiesība, labais, vienlīdzība, gods u.c. Tādā veidā izveidotas tiesības ne tikai gūst neatkarību no valsts, bet pat nosaka tās darbību, kļūst par sabiedrības dzīves stabilizējošu faktoru.
Tiesību pamatvērtības vairums ir universālas vērtības, kuras ir ne tikai tiesību vērtības. Katrai no šīm vērtībām ir savs saturs, kuru nepieciešams izzināt, citādi tās nav iespējams piemērot.
Vēsturiski (galvenokārt Dabisko tiesību un pozitīvo tiesību teorijas ietekmē) tiesību apritē ievadīja tādu tiesību pamata vērtību kā taisnīgums. Tiesību un taisnīguma vienības idejai, kas laika ziņā izrādījās tik noturīga, piemīt ļoti nozīmīga tieša un apslēpta jēga. Tiešā nozīme saistīta ar to, ka taisnīgums ir tiesību satura būtiska sastāvdaļa. Savukārt apslēptā jēga saistās ar to, ka taisnīgums pilda sadales un atmaksas mēra funkcijas. Ievadot taisnīgumu tiesību saturā un tādējādi arī sabiedrības dzīves apritē, mūsu priekšteči faktiski sāka pielietot tiesības kā sabiedrības dzīves pašregulācijas līdzekli, pie kam ar labestīgu orientāciju. Taisnīgums ir tiesību morālais pamats. Taisnīgumam kā tiesību vērtībai ir ļoti liela nozīme, un V.Jakubaņecs tai piešķir centrālo lomu tiesībās.
Tiesību saturs atklājas tiesību avotā, tā formā un veidā. Kur tiesību avots ir ikviens faktors, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos.
Tiesību satura pamatnostādnes ir tās tiesiskās normas, akta, likuma u.c. dokumentu satura interpretējums, kuru veic vai nu pats subjekts, vai jurists subjekta uzdevumā.
3.Nobeigums
Runājot par tiesību pamatvērtību saturu, jāatzīmē, ka ar saturu saprot tādu vērtību kopumu, kas apzīmē pašu tiesību jēgu, jo tiesības bez jēgas nepastāv, no tā izriet, ka tiesību saturs ir tās jēgā. Taču vairums cilvēku interpretē tiesību normas pa savam un ne gluži tādā veidā kādā bija domājis likumdevējs. Tas, kā cilvēks interpretē savas tiesības neapšaubām ietekmē viņu rīcību. Šobrīd pirmajā vietā cilvēku apziņā izvirzās tādas vērtības kā nauda, stāvoklis sabiedrībā u.c., bet tādu vērtību, ka taisnīgums, patiesība, labais, vienlīdzība, gods un cieņa gan tiesiskajā, gan sadzīviskajā nozīme samazinās.
…
