Uzsākot darbu, pirmām kārtām, sāku ar noskaidrošanu kas tad ir „metodoloģija”. Literatūrā doto jēdzienu apraksta dažādi, daudzi autori aprobežojas ar vienkāršu definīciju, ka metodoloģija ir metožu un paņēmienu kopums, daži izvērš to nedaudz plašāk, rakstot, ka tā ir noteiktu paņēmienu, principu un metožu sistēma, kas izpēta valsts tiesību parādību rašanās, tapšanas un attīstības vispārīgas likumsakarības. Tāpēc arī dotā darba pirmā nodaļa ir veltīta metodoloģijas vispārējai izpratnei, tajā tiek apskatīta dažādu autoru dotā jēdziena definitīvā izpratne, kā arī apskatīti vispārēji aspekti saistībā ar metodoloģiju.
Otrajā nodaļā pārsvarā tiek runāts par tiesību zinātnes attīstību, priekšmetu un metodēm. Te tiek apskatīta tiesību teorijas attīstības gaita, tiesību priekšmeta un metodes savstarpējā saistība, nozīme un nepieciešamība. Tiek stāstīts par tiesību teorijas metodoloģisko funkciju, kas tieši ietekmē tiesību priekšmeta izziņas veidu un paņēmienu izpētes procesu, kā arī tiek paskaidrota metodoloģiskās funkcijas nepieciešamība un būtība.
Otrajā nodaļā noskaidrojot jēdziena „metode” būtību un tā nozīmi, trešajā nodaļā pievērsos metožu klasifikācijai. Lai klasificēt juridiskās metodes no sākuma pievērsu uzmanība vispārējai metožu klasifikācijai, aprakstīju tiesību zinātnē izmantojamās metodes. Tās ir sekojošas - novērošanas metode, salīdzināšanas metode, eksperiments, analīzes un sintēzes metodes, induktīvā un deduktīvā metode, abstrahēšanas metode, modelēšanas metode un vēsturiskās un loģiskās vienotības metode. Izpētot dotās metodes noskaidroju, ka vispārzinātniskās metodes tiek izmantotas arī jurisprudencē dažādos līmeņos un jomās. To tieša izmantošana tiesību sfērā piešķir tām zināmu īpatnību un tādējādi daudzas no tām kļūst par juridiskajām metodēm. Bet pastāv arī metodes, kuras ir radušās tiesību zinātnes ietvaros un ir specifiskas tikai jurisprudencē. Juridiskās zinātnes metodes var iedalīt divās grupās - faktiskā materiāla savākšanas, iedalīšanas un pārbaudes metodes un faktiskā materiāla apstrādes metodes. Par tām sīkāk arī ir aprakstīts trešajā nodaļā.
Ceturtā nodaļa ir veltīta tiesību izziņas principiem. Pie izziņas pamatprincipiem, kas ietilpst mūsdienu tiesību teorijas metodoloģijā ir jāattiecina plurālisma principu, objektivitātes principu, vispusības principu un vēsturiskuma principu, to starpa tika arī izskatīti tādi principi kā kompleksitātes princips un teorijas un prakses organiskās savienošanas princips.
Un pēdējā, piektā nodaļa ir veltīta jautājumam par tiesību metodoloģijas praktisko nozīmi. Te es mēģināju izklāstīt tiesību teorijas metodoloģijas izpētes aktualitāti gan teorijā, gan praksē.
Dotā studiju darba objekts ir tiesību metodoloģijas jēdziena izpēte. Darba uzdevums ir izpētīt ievērojamo zinātnieku atzinumus par doto tēmu, noskaidrot tiesību metodoloģijas jēdziena būtību, izpētīt tiesību zinātnes priekšmetu un metodes, noskaidrot tiesību teorijas metodoloģiskās funkcijas būtību, kā arī izpētīt tiesību izziņas metodes un tiesību metodoloģijas praktisko nozīmi.…
