Ne tikai Latvijas tiesiskā sistēma, bet arī pati Latvijas sabiedrība atrodas pārejas periodā no vienas tiesību sistēmas (sociālistiskās) uz otru (Rietumu tiesību sistēmu). Tā atrodas arī pārejas stadijā no vienas tiesību izpratnes uz citu, kas ir ļoti svarīgi šajā periodā.
Jebkurš pārejas periods ir pietiekami sarežģīts posms, kuru varētu raksturot divi svarīgi jautājumi: Kā piemērot attiecīgo tiesību normu?
Kuru tiesību normu piemērot?
Mans šī darba mērķis ir noskaidrot un apzināt jautājuma, kas ir tiesību normas un to struktūra.
Tiesības ir cilvēku kopdzīves nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa. Tās ir noteiktu noteikumu kopums, kas viena cilvēka rīcību saskaņo ar otra cilvēka rīcību uz vispārēju brīvības likuma pamata. Taču tas nebūt nenozīmē, ka demokrātija ir visatļautība. Vārdi “Vienotība, taisnība un brīvība” daudz kur pasaulē apzīmē politisku pamatkonsensu par to, ka kopdzīvei cilvēku kopienā ir jābūt regulētai. No tā izriet, ka tiesību uzdevums ir regulēt sabiedriskās attiecības un nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Tiesības ar visiem rīcībā esošiem un informācijas izpausmes un indivīdu rīcības motivāciju noteicošiem līdzekļiem ir daļa no visas sabiedrības kultūras. Gan viena, gan otra kalpo kā indivīdu integrējošs līdzeklis vienotā sociālā vidē. Tās atspoguļo vēsturiski uzkrāto pieredzi.
Šobrīd, kad strauji paplašinās valsts likumdošana visās dzīves sfērās, rodas nepieciešamība pēc jauniem likumiem un spēkā esošo likumu uzlabojumiem. Un ir ļoti svarīgi veidot sabiedrībā tiesību normas izpratni, izmantojot tādus jēdzienus, kas cilvēkam būtu zināmi un kuru izpratne neprasītu īpašus paskaidrojumus. Taču bieži šo izpratni nosaka cilvēka iepriekšējā dzīves pieredze.
Un samērā bieži ‘‘ parastam pilsonim rodas priekšstats, ka tiesības ir neparasti juceklīgu normu un prasību sablīvējums, kas izsauc drīzāk neapmierinātību, nekā apmierinājumu un visbiežāk traucē vienkāršajiem cilvēkiem dzīvot sev par prieku ‘‘.(1)
(1) V.Jakubaņecs ‘’Tiesību normas’’(8.lpp.)
Taču ’’politiskajam līderim tiesības galvenokārt ir iedzīvotāju slāņu neapmierinātības mazināšanas iedarbīga metode, kas dod iespēju nodrošināt varas noturību, dažkārt gūstot no tās labumu’’. (1)
Tajā pat laikā ir dzirdamas sūdzības par likumisko regulējumu, normatīvo dokumentu plūdiem, to daudzumu un sarežģītību.
Normas izpratni var sarežģīt tas, ka tai ir daudz sinonīmu. Taču tas atspoguļo tās daudzveidīgo izpratni un interpretāciju
Mūsdienu sabiedrībā rodas pastiprināta nepieciešamība pēc tiesību normām, jo jau esošās tiesības apmierina tikai šobrīd noteiktās vajadzības un līdztekus rada vēlmi un nepieciešamību pēc jaunām tiesībām.…
