Izvēloties šo referāta tēmu, vēlos dziļāk izprast tiesību normas un to inerpretāciju dzīvē. Aplūkošu arī tiesību normu iztulkošanas metodes.
Likuma veidotājs vai tiesību normu radītājs vārdos izsaka savu domu, gribu, nolūku un mērķi ar jēdzienu saturu. Likums izsaka likumdevēja gribu. Tā vērsta uz mērķtiecīgu darbību. Likumi un normas veido atbilstošu kārtību. “Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanu, reprodukciju un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu, kas tiek apzīmēts ar terminu- iztulkošana vai interpretācija, kas cēlies no latīņu vārda – interpretation- skaidrošana, jēgas atklāšana. Tā ir hermeneitikas- izskaidrošanas mācības- sastāvdaļa.”1
Latviešu valodā biežāk izmantoti ir vārdi- tulkot, iztulkot, tomēr tiešāks un precīzāks vārds ir interpretācija. Tas ir starptautiskas nozīmes vārds, kas tiek lietots arī Eiropas Savienības valstīs.
“Tiesību normu iztulkošana (interpretācija) ir īpaša procedūra, ar kuras palīdzību cilvēki noskaidro un izskaidro tiesību normu saturu, lai varētu pareizāk (adekvātāk), ātrāk un ekonomiskāk tās realizēt.”2
Tiesību normu iztulkošana ir principā nepieciešama visiem likumiem un normām, jo nevar uzskatīt, ka gadījumā ja tiesību normu saturs ir skaidrs, tad tas nav jātulko.Savukārt jautājums “skaidrs” vai “neskaidrs” ir ļoti nenoteikts. Likumus un normas lasa un lieto dažādu zināšanu līmeņu un kvalifikācijas cilvēki. Kas vienam normu un likumu lietotājam ir saprotams, tas otram var likties pilnīgi nesaprotams un neskaidrs. Rakstīti teksti jābalsta uz to skaidrošanu. Rakstītais teksts likumā vai tiesību normā var atšķirties ar savu jēgu, kas atrod savu pielietojumu konkretā situācijā. Katrā konkrētā situācijā likumu vai normu tulko un saprot no jauna.
No praktiskās pielietošanas un juridiskās mācības viedokļa nozīmīgs ir Civillikuma 2.pants: ”Likums piemērojams visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai iztulkojums”.…
