Tiesību norma ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas veido tiesības un kas ir tiesību eksistences mazākā forma. Salīdzinājumam var minēt kaut vai vilcienu, kas sastāv no lokomotīves un atsevišķiem vagoniem, tad katru vagonu veido mezgli, kuri savukārt sakomplektēti no detaļām, kuras, savukārt, var sastāvēt no neizjaucamiem elementiem. Tiesību zinātnes mazākā daļiņa, kurai ir kopskata jēga, ir tiesību norma.
Latvijā sabiedrības aktivitāte un interese par tiesību normu radīšanas, izprašanas un piemērošanas procesu ir niecīga. Tas ir dabiski veidojies process visā Eiropā, kur normas (lai arī kādi būtu to nosaukumi) izdeva valdnieki, bet vēlāk ap 14.-15. gs. Tiek dibināti speciāli, mūsdienu izpratnē, juristu institūti, kur aizsākumi meklējami Boloņas universitātes sastāvā esošajā glosatoru skolā.
Domāju, ka sabiedrībai un katram indivīdam nav jānodarbina prāts kādas, kāpēc un kā tiek grozītas tiesību normas (likumi, noteikumi u.c.), jo tam domātas kompetentas institūcijas – likumdevēji. Svarīgi ir saprast procesu un pielietojumu, piemēram, kā un kāda tiesību norma tiek piemērota katrai konkrētai lietai un konkrētā situācijā. Jo ar laiku mainās tikai pati norma, bet process un metodoloģija nemainās.…