Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:206958
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.12.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Katras valsts tiesību sistēmu nosaka vēsturiskie, politiskie un sociālekonomiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, valsts iekārta un pārvaldes režīms. Lai gan nepastāv vienādas valstu nacionālās tiesību sistēmas, taču iepriekš minētie apstākļi var būt raksturīgi kādam noteiktam reģionam, kas savukārt sekmē radniecisku nacionālo sistēmu kopas eksistenci. Ir iespējams konstatēt vairākas tiesību saimes, un tās ir sekojošās: kontinentālā Eiropas ( romāņu- ģermāņu ), anglo- amerikāņu ( anglosakšu ), sociālistisko tiesību, islāma tiesību, Austrumāzijas, hinduistisko tiesību, Āfrikas tradicionālo tiesību loks.
Kontinentālās Eiropas tiesību lokam ir vissenākā un teorētiskā darba piesātinātākā vēsture. Tās tiesību filozofijas sākotne saskatāma Senajā Grieķijā, kur ētiskajai taisnīguma izpratnei lielu uzmanību pievērsa Pitagors, Sokrāts, kā arī Aristotelis. Savukārt auksto juridisko tehniku un cilvēktiesības šī tiesību saime aizguva no Senās Romas tiesībām. Lai gan ilgu laiku tiesību spēku bija mazinājušas barbaru invāzijas un baznīcas pretenzijas pār laicīgo varu, antīkās kultūras atdzimšana, renesanse, sekmēja tiesību idejas atjaunošanu. Ir nepieciešams norādīt, ka būtiskas izmaiņas tiesību saturā 18. gadsimtā ieviesa varas dalīšanas teorija. Dabiskā tiesību skola sāka atzīt to, ka noteiktas suverēnas tiesības pieder noteiktā kārtībā izveidotai likumdošanas sistēmai. Vēstures gaitā šīs jau minētās Kontinentālās Eiropas tiesības attīstījās, aptverot jaunas teritorijas un jau 18. gadsimtā kļūstot par Eiropas vērtību ( izņēmums- Anglija).
Kā nākošo tiesību saimi ir iespējams konstatēt sociālistisko tiesību saimi. Divdesmitā gadsimta sākumā no romāņu- ģermāņu tiesību loka atdalījās izveidojušās sociālās tiesības. Šīs jau tikko minētās sociālās tiesības raksturoja dabisko tiesību un privāto tiesību noliegšana, kā arī ideja par to, ka likumus un tiesības nosaka valdošās šķiras griba. Lai gan sociālistiskās tiesības praktiski vairs nepastāv, tomēr sociālisma pastāvēšana kādā noteiktā valstī pirms valsts pārvaldes maiņas ietekmē jaunās tiesības. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register